Prezidenta Baraka Obamas paziņojums par finansējuma samazinājumu ASV armijai un tās uzmanības pārcelšanu uz Āziju un Kluso okeānu ir skaidrs vēstījums visiem - pašiem amerikāņu ierindas vēlētājiem, sabiedrotajiem Eiropā, arī varbūtējiem pretiniekiem. Amerikāņu kara budžets ir bijis iespaidīgs un katram, kas kaut reizi ir pabijis amerikāņu militārajā bāzē - vai Irākā, vai Afganistānā, redzējis ar plašu vērienu izlietotos finanšu līdzekļus, ir skaidrs, ka taupības pasākumi ir reāli paveicama lieta. Neliela jostas savilkšana amerikāņu izpildījumā ir normāla parādība, jo uzkrātās rezerves to atļauj un nāks tikai par labu. Arī «darbaroku» skaits armijā un jūras kājnieku korpusā tiks samazināts, lai gan tas nenozīmējot amerikāņu kaujas spēju samazināšanos. Tieši šis punkts ir būtisks citiem ASV partneriem Ziemeļatlantijas aliansē, jo Obama vienlaikus uzvēris, ka šīs valsts armija saglabāšot savu militāro pārākumu, būšot mobila un elastīga, gatava darboties jebkuros apstākļos. Nevajadzētu šaubīties, ka tas nozīmē gatavību vajadzības gadījumā ierasties arī Latvijā, kā to paredz alianses 5. paragrāfs. Tās ir garantijas, kuras neviens nav atcēlis, tomēr jaunie apstākļi liek arī Latvijai izturēties atbildīgāk pret savu aizsardzību. Cik laika nepieciešams sabiedroto desantam Latvijā, zina tikai militārā pavēlniecība, taču līdz tam jāiztiek tikai ar pašu spēkiem. Ar to rēķinoties, nav iespējams piekrist finanšu ministrijas redzējumam par gaidāmo aizsardzības budžeta samazinājumu
Latvija nevar sekot ne ASV, ne Vācijas piemēram, jo atšķirībā no tām mums vairs nav palicis nometamo svara kilogramu aizsardzības jomā. Problēma ir nopietna, un to apstiprināja gada nogalē izskanējusī viedokļu apmaiņa starp aizsardzības ministru Arti Pabriku, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu. Kā lai nepiekrīt Pabrikam, kas brīdinājis par nacionālās drošības pavājināšanos. Pietiek iegriezties jebkurā armijas daļā vai zemessargu bataljonā un uzzināt, ka trūkst degvielas, par citām lietām nemaz nerunājot, lai rastos šaubas par Rinkēviča un Riekstiņa nomierinošajiem vārdiem. Latvijā, tāpat kā ASV, gribētos sagaidīt premjera vai prezidenta paziņojumu aizsardzības jautājumā, lai abu šo amatpersonu braucieni pie karavīriem nepaliktu vienīgā viņu militārā iniciatīva. Latvija nevar samazināt savu aizsardzības budžetu, to nepieciešams palielināt. Tāpat vajadzīgi negaidīti, varbūt pat revolucionāri risinājumi. Viens no tiem - ievērojami ciešāka integrācija ar igauņiem un lietuviešiem. Varbūt nemaz nav tik naivi - padomāt par vienotas federatīvas armijas izveidošanu, kas būtu lētāks un efektīvāks pasākums Baltijas kopīgās aizsardzības nodrošināšanai.