Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +12 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

Atalgojums augs, bet lēnāk

Pēdējā gada laikā Latvijā strādājošo algas vidēji ir pieaugušas par septiņiem procentiem, atsevišķos amatos - pat par 20% un vairāk, tomēr atalgojuma līmenis joprojām būtiski atšķiras dažādos biznesa sektoros un reģionos. Šādus datus atklāj interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia sadarbībā ar žurnālu Kapitāls jau otro gadu veiktā atalgojuma pētījuma rezultāti, un tie sakrīt arī ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, kas rāda, ka 2014.

gadā vidējās darba samaksas kāpums (6,8%) bijis straujākais kopš Latvijas ekonomikas atkopšanās. CV-Online Latvia eksperti tomēr prognozē, ka šogad darba devēju optimisms attiecībā gan uz jaunu darbvietu izveidi, gan atalgojuma palielināšanu būs piesardzīgs un algas kāps lēnāk nekā pērn.

Nozarēs - lielas atšķirības

Augstākais vidējais mēneša neto atalgojums patlaban ir cilvēkiem, kas strādā IT, finanšu un farmācijas nozarē, bet zemākais - izglītībā, veselības aprūpē un sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem. Šajos biznesa sektoros strādājošo vidējais neto atalgojums atšķiras pat līdz 55%, rāda pētījums.

Runājot par konkrētiem amatiem, līderi ar vislielāko algu uz rokas ir augstākā līmeņa vadītāji, kas mēnesī vidēji saņem 3800-5100 eiro. Nākamie ir IT speciālisti - vecākie programmētāji un sistēmu arhitekti. Savukārt mazākās algas pamatā ir mazkvalificētiem darbiniekiem (vismazāk - 280 eiro - saņem apkopēji un sētnieki), dažādu pakalpojumu sniedzējiem, diemžēl arī izglītības un medicīnas darbiniekiem, kuru atalgojums jau ilgstoši neatbilst viņu kvalifikācijas un kompetenču līmenim.

Šis pētījums atspoguļo reālo darba samaksas apmēru valstī, ko ne vienmēr atklāj oficiālie dati, uzsver CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. Pētījums no pērnā gada jūlija līdz šīgada februārim notika algu informācijas datubāzē - portālā Algas.lv -, apkopojot informāciju gandrīz par 20 000 respondentu. Jāpiebilst, ka respondentu skaits nemitīgi turpina augt, jo portālā ikviens interesents joprojām var anonīmi informēt par sava atalgojuma lielumu, kā arī salīdzināt to ar citiem savā nozarē strādājošajiem. Papildus kvantitatīvajai metodei pētījumā tika izmantota arī kvalitatīvā pētniecības metode, CV-Online Latvia personāla atlases projektu vadītājiem apzinot darba devējus un noskaidrojot piedāvāto atalgojumu šo uzņēmumu darbiniekiem dažādās amatu kategorijās. Rezultātā pētījumā apskatīts algu līmenis dažādos biznesa sektoros, dažāda lieluma uzņēmumos un 160 amatu pozīcijās, kas sagrupētas 19 kategorijās. Detalizētāk ar pētījuma datiem var iepazīties gan Algas.lv., gan žurnāla Kapitāls aprīļa numurā.

Algas pētītas arī Latvijas reģionu griezumā. Rīgā vidējā neto alga mēnesī ir 852 eiro, Zemgalē tā ir 654 eiro, Kurzemē - 630 eiro, Vidzemē - 600 eiro, Latgalē - 555 eiro. Vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 46%.

Abpusējs spiediens

Tas, kas notiek ar atalgojumu, ir cieši saistīts ar to, kas notiek ar ekonomiku, tomēr izmaiņām darba samaksā ir spēcīga inerce, tāpēc uz ekonomikas notikumiem tās reaģē ar zināmu aizturi, pētījuma rezultātus komentē Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts. Ģeopolitiskās spriedzes ar Krieviju dēļ Eiropas un Latvijas ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies, tomēr uz atalgojumu tas atsauksies pakāpeniski - algas turpinās augt arī šogad, lai gan jau lēnāk. Tiesa, algu kāpums neskars visus strādājošos, bet gan vairāk uzņēmumiem svarīgākos un pieprasītākos darbiniekus vai noteiktas darbinieku grupas. «Izaugsme starp reģioniem un nozarēm joprojām būs nevienmērīga. Nominālā izteiksmē alga joprojām neapmierinās lielu daļu sabiedrības,» paredz D. Gašpuitis, taču piebilst, ka strādājošo pirktspējai par labu nāks nodokļu samazinājums un zemā inflācija.

Eksperts norāda, ka šogad lēnāka kļūs arī bezdarba mazināšanās, tomēr konkurence par vietējo un uz ārzemēm neaizbraukušo darbaspēku pieaugs, tāpēc tas nekļūs lētāks un spiediens uz darba devējiem par algu palielināšanu saglabāsies. Darba devēji savukārt saglabās piesardzību un no savas puses centīsies panākt, ka algas kāpums darbiniekiem jānopelna, kļūstot produktīvākiem. Rezultātā darba devēju un darba ņēmēju attiecības joprojām būs saspīlētas, sevišķi nozarēs, kurās darbinieku trūkums ir īpaši izteikts, teic D. Gašpuitis.

CV-Online Latvia pētījums gan atklāj, ka darba devēji arvien vairāk domā par papildu labumu piedāvāšanu savam personālam. Latvijā samazinājies to cilvēku skaits, kas nesaņem nekādus papildu labumus, un izplatītāki kļuvuši teju visi iespējamie bonusi. To vidū populārākie ir bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana, uzņēmuma neformālie pasākumi, apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ un elastīgs darba laiks. Tomēr gandrīz katrs sestais respondents atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildu labumus.

Neērts jautājums intervijā

Ņemot vērā to, ka pētījumā aptaujātie informāciju par savu atalgojumu snieguši labprātīgi, anonīmi un bez iemesla ar šiem datiem manipulēt, pētījuma rezultātus, kā arī portālā Algas.lv pieejamās ziņas kā ticamu avotu var izmantot gan darba devēji, gan strādājošie, kam šādas informācijas nereti trūkst. A. Brodiņš atklāj, ka darba ņēmēji bieži mēdz interesēties, kur var uzzināt atalgojuma līmeni attiecīgajā jomā vai amatā.

Algas norādīšana darba sludinājumos Latvijā ir diezgan reti sastopama prakse, taču kāda cita aptauja, ko veicis darba portāls CVmarket.lv, liecina - 88% aptaujāto speciālistu uzskata, ka atalgojums ir būtisks nosacījums darba piedāvājumu izvērtēšanā, tāpēc algas norādīšanai darba sludinājumos būtu jābūt obligātai. Aptauja arī atklāj, ka Latvijā darba devējiem ir visai raksturīgi neērto atalgojuma jautājumu novelt uz darba meklētāju pleciem, darba intervijās viņiem uzdodot jautājumu, cik viņi vēlētos saņemt. 51% darba meklētāju gan atteiktos uz šādu jautājumu atbildēt.

Aptaujas veicēji norāda, ka algas minēšana darba sludinājumos ietaupītu laiku un pūles gan darba meklētājiem, gan darba devējiem. Darba piedāvājumus, kuros tiek norādīts atalgojums, darba meklētāji mēdz izskatīt pirmos. Tas ļauj izvērtēt, vai iespējamais atalgojums ir viņiem atbilstošs un konkurētspējīgs, turklāt skaidri noteikumi atvieglo darba meklēšanu. Potenciālie darbinieki piesakās uz tām vakancēm, uz kurām patiešām piekristu startēt, netērējot savu un darba devēja laiku motivācijas vēstulēm un intervijām, pēc kurām atsakās no piedāvātā darba neatbilstoša atalgojuma dēļ.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Lielākās algas Latvijā*

1. Augstākā līmeņa vadītāji (CEO, COO) - EUR 800-5100
2. Vecākais programmētājs (5+ gadu pieredze) - EUR 2000-2500
3. Sistēmu arhitekts - EUR 2000-2300
4. Vidējā līmeņa vadītāji (īpaši finanšu, pārdošanas direktors) - EUR 1700-2600
5. IT projektu vadītājs - EUR 1500-2200
6. Celtniecības projektu vadītājs - EUR 1100-2000
7. Galvenais grāmatvedis, finanšu kontrolieris - EUR 1300-1800
8. Programmētājs (1-5 gadu pieredze) - EUR 1200-1600
9. Būvinženieris - EUR 1050-1600
10. Tiesnesis - EUR 1200-1700
*Vidējā neto atlīdzība mēnesī
Avots: CV-Online Latvijas algu un atlīdzību pētījums 2015

Mazākās algas Latvijā*

1. Apkopējs, sētnieks -
EUR 280
2. Šuvējs - EUR 350
3. Pastnieks - EUR 355
4. Istabene - EUR 375
5. Veikala pārdevējs, kasieris - EUR 380
6. Sanitārs, medmāsa, aukle - EUR 405
7. Audzinātājs, skolotājs, bibliotekārs - EUR 420
8. Apsargs - EUR 440
9. Florists - EUR 450
10. Viesmīlis, oficiants, bārmenis - EUR 460
*Vidējā neto atlīdzība mēnesī
Avots: CV-Online Latvijas algu un atlīdzību pētījums 2015

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Veicina Alcheimera slimību

Dzīvošana spožām gaismām izdaiļotās metropolēs ir vilinoša, bet varētu izrādīties visai bīstama izvēle. Tāds secinājums izriet no amerikāņu zinātnieku pētījuma.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?