Ekotūristam būtu jādomā par trim lietām - kā viņš pārvietojas, kur nakšņo un kā pavada brīvo laiku, norāda Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Piemēram, vilcienu satiksmi uzskata par videi draudzīgāku, savukārt tieši pretēji tiek novērtēta došanās ar lidmašīnu, bet nelielus attālumus ieteicams veikt kājām, ar velosipēdu vai laivu. Nakšņošanai Latvijā pieejamas vairāk nekā 70 naktsmītnes, kuru saimnieki ir īpaši padomājuši par vides jautājumiem, resursu taupīšanu, atkritumu šķirošanu, vietējās ainavas saglabāšanu, ūdens attīrīšanu, un tām ir piešķirts Zaļais sertifikāts. Daļā no šīm naktsmītnēm piedāvā arī dažādas aktivitātes, piemēram, zirgu izjādes, iespēju vērot lauku produkcijas tapšanu un degustēt rezultātu, dažviet tiek piedāvātas pastaigu takas, kā arī saimniecībās var saņemt infomāciju par tuvējā apkārtnē esošajām dabas teritorijām un tajās apskatāmo.
Igauņi soli priekšā
Domājot par brīvā laika pavadīšanu, visu sarežģī tas, ka Latvijā netiek izdalīti atsevišķi ekotūristiem paredzēti maršruti vai piedāvājums un aptaujātie eksperti apliecina, ka šis jēdziens «ekotūrisms» atšķirībā no Skandināvijas valstīm, Vācijas, Čehijas Latvijā plašāku atpazīstamību nav guvis.
«Zaļo sertifikātu ieguvušās naktsmītnes ir tāds ekotūrisma piedāvājums miniatūrā,» taču bez tām tieši ekotūristiem izstrādātus maršrutus, piedāvājumu būtu problemātiski atrast, uzskata Latvijas Ekotūrisma savienības pārstāvis Ēriks Leitis. Uz to, ka Latvijā šī joma ir mazattīstīta, norāda arī nelielais internetā pieejamo materiālu apjoms - par Igauniju meklētājprogrammās uzrādās desmitiem reižu vairāk mājaslapu. Igaunija ekotūrismu sāka attīstīt 90. gadu vidū, un tagad kaimiņvalsts šajā jomā ir ieguvusi starptautisku atpazīstamību. Ekotūristu iecienīts galamērķis ir Somā nacionālais parks, kur cilvēkiem piedāvā ar laivām doties apskatīt pavasaros applūstošās teritorijas, ar īpašām kurpēm bradāt pa purvu. Un Igaunijā ir arī kompānijas, kas piedāvā īpaši ekotūristiem izstrādātus maršrutus.
Latvijā kā ekotūristiem piemērotu pasākumu E. Leitis un A. Slokenbergs min Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos notiekošās Ceļotāju dienas, kuras organizē vietējie uzņēmēji kopā ar aizsargājamo dabas teritoriju administrācijām. Slīterē tiek piedāvāti izbraucieni laivās uz Kolkas bāku, te var doties jūrā kopā ar zvejnieku vai vienkārši izbaudīt dabas daudzveidību izjādēs vai velobraucienos.
Jāiegulda saglabāšanā
Latvijā ir dažādas lauku, aktīvā, dabas un zaļā tūrisma iespējas, daudzveidīgas aizsargājamās dabas teritorijas, kas pie zināmiem nosacījumiem varētu kļūt arī par ekotūrisma piedāvājumu. Jo ekotūrisms nozīmē dabas un kultūrvides izzināšanu, vienlaikus atbalstot konkrētās vietas saglabāšanu, vides aizsardzību un veicinot vietējās ekonomikas un sabiedrības attīstību. Vietējo ekonomiku ekotūristi atbalsta, nobaudot uz vietas gatavoto pārtiku, iegādājoties turpat tapušos suvenīrus, izmantojot gidu pakalpojumus vai nomājot inventāru. Savukārt daļa ieņēmumu, kas gūti no ekotūristiem, piemēram, putnu vērotājiem, būtu jāiegulda atpakaļ šo vērtību saglabāšanā, kā arī vietējās sabiedrības labklājības celšanā, norāda Latvijas Ekotūrisma savienības valdes priekšsēdētājs Andris Junkurs.
To, ka ir interese par Latvijas dabu un kultūrvēsturisko ainavu un ir arī ekotūrisma potenciāls, apstiprina tūrisma nozares uzņēmēja SIA Kolkasrags direktora Jāņa Dambīša novērojumi. Viņš norāda, ka pēdējos gados biežāk ceļo latviešu ģimenes kopā ar bērniem, ierodas vairāk ārzemnieku, un viņi vēlas dabu izzināt, pētīt putnus, dzīvniekus, un aktīvi pavadīt laiku, izvēloties videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus - braucot ar velosipēdiem, laivām. Un jo īpaši par videi draudzīgu ceļošanu piedomājot ārzemju tūristi, kas arī cienījamā vecumā Latviju izvēlas apskatīt, minot velosipēda pedāļus, un kopumā domā par to, kā mazāk kaitēt videi.