Sarunas ap 5. pantu
Apmeklēt alianses dalībvalstis ģenerālsekretāriem ir ierasta prakse, tomēr pašreizējā drošības kontekstā vizīte mums bijusi nozīmīga arī no praktiskā viedokļa. «Pārrunājām, kādā veidā tiek īstenoti Velsas samita lēmumi. Runājām arī par tuvākajos mēnešos gaidāmajām NATO ārlietu un iekšlietu ministru sanāksmēm,» Dienai stāsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība). Viņš norāda, ka ģenerālsekretāra vizīte deva iespēju aktivizēt, pasteidzināt, kā arī pastiprināt atsevišķus procesus, kas nepieciešami Baltijas reģiona drošībai. Ministrs sīkāk šos procesus izklāstīt nevēlējās. «Tie ir jautājumi, kas saistīti ar NATO ātrās reaģēšanas spēku pilnveidošanu un izveidi, tāpat tika pārrunātas detaļas, kas saistītas ar mūsu drošības pastiprināšanu uz jūras,» viņš teic un piebilst: «Mēs skaidri saprotam, ka XXI gadsimtā piektais pants nav tikai tīri militāras aizsardzības mehānisms. Ir jāņem vērā visi šie faktori - «zaļie cilvēciņi», tā sauktais informatīvais karš un tā tālāk. Tā nebija padomu došana, bet gan praktiska darba apspriede.»
Nauda aizsardzībai
Kā norāda premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība), J. Stoltenbergs atzinīgi esot novērtējis Latvijas apņemšanos vēlākais līdz 2020. gadam panākt aizsardzības budžetu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tikšanās laikā ar premjeri J. Stoltenbergs Latvijai veltīja atzinīgus vārdus: «Esmu guvis pārliecību, ka Latvija rīkojas pārdomāti. Investīcijas drošībā un aizsardzībā ir katras valsts pienākums - arī miera laikos.»
Par budžeta palielināšanu aizsardzībai ģenerālsekretārs runājis arī ar ārlietu ministru. «Protams, šī budžeta pieaugumam ir jābūt vērstam uz aizsardzības spēju stiprināšanu, nevis kā viens otrs mēģina zem aizsardzības budžeta paslēpt gandrīz visu, ieskaitot sociālos jautājumus,» ironiju neslēpjot, norāda E. Rinkēvičs.
Nākamā gada jūnijā Eiropadomē ir plānots lemt par finansējumu ES aizsardzības jomā. Tikšanās laikā runāts arī par NATO un ES sadarbību. «Svarīgi, lai alianse un Savienība savā starpā nekonkurētu, neplānotu divus dažādus spēkus,» saka ministrs.
Turklāt ES būtu jāizstrādā jauna drošības stratēģija, jo pēdējā ir pieņemta 2003. gadā. E. Rinkēvičs teic, ka tas būšot garš process, jo katrai dalībvalstij ir savi viedokļi un idejas par to.
Trauslā robeža
«Skaidrs, ka šobrīd mēs nejūtam tiešu militāru apdraudējumu. Tajā pašā laikā redzam, ka Krievijas agresīvā rīcība Ukrainā, kā arī spēka demonstrēšana pie mūsu robežām ar liela mēroga mācībām rada pietiekami delikātu situāciju. Alianse tam rūpīgi seko līdzi,» Dienai norāda Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Tas, ka Latvija ir viena no pirmajām valstīm, ko apmeklējis jaunais ģenerālsekretārs, «skaidri norāda, ka viņam ir interese par Baltijas reģiona drošības jautājumiem. Viņš parādīja, ka tas ir būtiski gan viņam, gan visai aliansei kopumā».
Apmeklējot Ādažu poligonu, J. Stoltenbergs vērojis Latvijas un ASV karavīru kopējās mācības. Kā ziņu aģentūrai BNS norādīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, viesi nedaudz pārsteidzis, ka «karavīri spēj kopīgi strādāt arī taktiski zemā līmenī. Parasti vienības operē lielākās formācijās. Šeit sadarbojas karavīrs ar karavīru. Tas prasa valodu zināšanas, speciālas iemaņas un arī taktisko izpratni».
Pēc vizītes ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu J. Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO aizstāvēs katru dalībvalsti. Viņš informēja, ka Krievijas gaisa spēku aktivitāte palielinājusies visā Eiropā. Šogad NATO 400 reižu reaģējusi uz Krievijas militārajiem lidojumiem alianses valstu gaisa telpas tuvumā. Tas ir uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Šī iemesla dēļ NATO valstis palielina budžetu aizsardzības jomā.