Šodien TB/LNNK kongresā ar priekšlikumu gada laikā uz nacionālās apvienības _Visu Latvijai!_-TB/LNNK bāzes izveidot vienu partiju nāks _tēvzemiešu_ domubiedru grupa, kurā ir arī Valmieras uzņēmējs Romāns Naudiņš. Taču R. Zīle un viņa sabiedrotie ir pret steigu vienas partijas veidošanā.
R. Zīle nav atmetis domu par plašas nacionāli konservatīvas partijas izveidi un vēlas, lai tēvzemiešu politika būtu saprotama Eiropā, kā sabiedrotos redzot britu Konservatīvo partiju. A. Freimanis, apstiprinot politisko spēku centienus meklēt līdziniekus Eiropā, pieļauj, ka VL komfortablāk justos sadarbībā ar Nīderlandes galēji labējo Brīvības partiju vai Zviedrijas Demokrātu partiju. Tuvināšanās britu konservatīvajiem sociologam vairāk šķiet «rotaļīgs pasākums un snobiskas ambīcijas». A. Freimanis arī saskata hronoloģiskas līdzības starp VL nonākšanu Saeimā ar tai radniecīgu citu Eiropas partiju panākumiem vēlēšanās.
Līderis nosauks valdi
TB/LNNK savu līderi pārvēl katru gadu, taču priekšsēža vēlēšanas pārsteigumus nevarētu sagādāt, un R. Zīle, visticamāk, vadīs partiju arī turpmāk. Taču valde piedāvās izmaiņas statūtos, lai priekšsēdētājs varētu izvēlēties kandidātus valdei, par ko balsotu kongress. R. Zīle piedāvājumu atklās pilnsapulcē, zināms, ka viņš aicinās valdē arī Jāni Birku, kurš vada Jūras medicīnas centru un no aktīvās politikas pagājis malā. Var pieļaut, ka valdē dominēs cilvēki, kuri ir pret sasteigtu apvienošanos ar VL, kuras līderi Einārs Cilinskis un Imants Parādnieks savukārt demonstrē elastīgu attieksmi - partija ir gatava dažādiem sabiedroto lēmumiem.
E. Cilinska vadītajā VL-TB/LNNK frakcijā Saeimā no astoņiem deputātiem tikai Gaidis Bērziņš un Dzintars Rasnačs pārstāv TB/LNNK, kuras bijušais priekšsēdis Māris Grīnblats ir šīs frakcijas vecākais konsultants. Pārējie deputāti ir no VL. Nacionālās apvienības frakcija, kura palikusi opozīcijā, rada iespaidu, ka ir labi organizēta. Tā izmanto Saeimas tribīni gandrīz tikpat bieži kā tēvzemieši iepriekšējā Saeimā, bet šīs runas ir kvalitatīvi augstākā līmenī, par to liecina arī Imanta Parādnieka uzstāšanās par valsts budžeta pieņemšanu pirmajā lasījumā, minot ļoti konkrētus priekšlikumus. Opozīcijā atstātā VL-TB/LNNK frakcija balsoja par uzticību Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai un konceptuāli atbalstīja valsts budžetu. Frakcijas balsojums par dokumenta pieņemšanu galīgajā lasījumā būšot atkarīgs no koalīcijas attieksmes pret apvienības iniciatīvām. Tai principiāli svarīgs jautājums ir arī Imigrācijas likuma grozījumi, aicinot atcelt likuma normas par īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību.
VL darbība ir saistīta arī ar ārpusparlamenta aktivitātēm, piemēram, organizējot tradicionālo lāpu gājienu valsts svētku dienas vakarā, kā arī vācot parakstus par savulaik TB/LNNK rosinātajiem Satversmes grozījumiem, lai paredzētu valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā. VL pirms gada 18. novembrī sāka savu parakstu vākšanas kampaņu, vēloties Satversmē paredzēt tautas vēlēta prezidenta institūcijas izveidi, bet parakstu vākšanai atvēlētajā gadā tai neizdevās gūt referenduma ierosināšanai nepieciešamo atbalstu. Taču esot cerība līdz janvāra beigām savākt 10 000 parakstu par tēvzemiešu rosinātajiem grozījumiem. R. Zīle gan domā - ja parlamentā pārstāvēti politiskie spēki vāc parakstus referendumu ierosināšanai, viņi parāda savu nespēku.
Pagājuši malā
R. Zīlem partijā ir daudz piekritēju, bet daļa no viņiem vairs nav aktīvajā politikā. Bijušo partijas priekšsēdi Jāni Straumi Diena sazvanīja Floridā, no kurienes viņš atgriezīsies ap Ziemassvētkiem. Floridas Tenisa akadēmijā trīs nedēļas mācās viņa 15 gadu vecā meita Madara, kura sasniegusi visai augstu līmeni tenisā, visticamāk, pateicoties tam, ka tēvs, kurš nesen atstāja darbu Rīgas brīvostas valdē, varējis šādas iespējas meitai nodrošināt. J. Straumes loma pēdējos gados ir vērtēta pretrunīgi, bet vairāki viņa kolēģi politiķi aizstāv, jo, kā teica R. Zīle, «viņš ir kritis nežēlastībā gan savu kļūdu, gan apstākļu dēļ». Bijušais Saeimas deputāts Juris Dobelis ik rītu sēžas vilcienā un brauc uz Rīgu, dienu vada partijas birojā un vakarā dodas mājup. Viņš atzina, ka vēl gribētu būt noderīgs partijai; to var saprast, jo pieradumam ir ļoti liels spēks.
Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards par saviem nākotnes plāniem bija atturīgs. Uz jautājumu, ar ko viņš tagad nodarbojas, politiķis atbildēja: «Kārtoju papīrus, kas 17 gados ir sakrājušies.» Tik gadu viņš ir strādājis atbildīgos valsts amatos. Emīls Jakrins, tāpat kā pārējie minētie, telefona īsziņā atbildēja, ka uzticas R. Zīlem un viņa īstenotajai politikai.
E. Jakrins pārstāv jauno tēvzemiešu paaudzi, bet vēlēšanās cieta sakāvi. Gados jaunais kolēģis R. Naudiņš tam redz vienkāršu skaidrojumu: «Ja esi politikā, tad nevari ikdienā izmantot ekskluzīvu mašīnu. Ja esi ministra biroja vadītājs, tikšanās ir jāorganizē darba kabinetā, nevis krastmalā,» ar to domāta E. Jakrina saruna vasarā ar LTV Ziņu dienesta vadītāju. VL politiķi atklāti vēršas pret tēvzemiešiem, kuru rīcība ir izraisījusi šaubas. «Nacionāls nozīmē godīgs,» teica I. Parādnieks.
LU profesors Jānis Ikstens uzskata - vēlēšanu rezultāti parādīja, ka vēlētāji šajā nišā grib redzēt jaunus cilvēkus un jaunas idejas. «Tādi atgadījumi, kādi bija ar Batjku, slikti iet kopā ar ideālistiskiem uzstādījumiem, kas iekodēti partijas nosaukumā. Mēs redzam, ka ir atbalsts idejām, bet nav atbalsta cilvēkiem, kas tās ir nesuši,» uzskata politologs. TB/LNNK piesardzību varot saprast, jo tai jau ir partiju apvienošanas pieredze un zināms, cik tas ir sarežģīti.