Tēva tēla revolūcija
To, kas pēdējo 20 gadu laikā noticis ar Rietumu sabiedrības izpratni par vīriešu tiesībām un pienākumiem bērnu audzināšanā, nevar nosaukt citādi kā vien par revolūciju. Taču šai revolūcijai nav bijis skaidra iznākuma, uzskata Ņūkāslas Universitātes profesors Ričards Koljērs, grāmatas Fragmenting Fatherhood autors. Tā sauktā tradicionālā laulība vairs nav akmenī iekalts sabiedrības pīlārs, tās vietā nākusi «jaunā demokrātiskā ģimene», kuras pamatā ir atbildības un vienlīdzības idejas. «Kādreiz tēvs bija indivīds, kas ir precējies ar māti. Viņam bija horizontālas attiecības ar bērnu - tikai caur māti. Bet šodienas sociālā realitāte [...] radījusi vertikālas, nepastarpinātas tēva un bērna attiecības,» raksta profesors. Tēvs vairs nav atsvešināts «maizes gādātājs», bet gan indivīds, kurš ir tieši iesaistīts bērnu audzināšanā. Statistika apstiprina notikušo pāreju - saskaņā ar britu ģimeņu psihologu pētījumiem šodienas tēvi pavada vidēji par 400% vairāk laika ar bērniem nekā viņu priekšteči 60.gados.
Taču revolūcija nav beigusies ar skaidru galvas nociršanu novecojušajam tēva tēlam. «Šķiet, ka paralēli pastāv divi uzskati par tēva lomu - pesimistiskais, kurā tēvi tiek uzskatīti par sociālu problēmu (tādi, kam pietrūkst atbildības izjūtas, kas nespēj rūpēties un mainīties), un optimistiskais - tēvi, kas spēlē pozitīvu un aktīvu lomu ģimenē,» raksta R.Koljērs. Viņam piekrīt austrāliešu ģimenes terapeits Stīvs Bidalfs. Intervijā The Times viņš norāda, ka šodienas sabiedrība, no vienas puses, godina moderno tēvu, bet, no otras, «tā drīzāk gribētu, lai tu tupi birojā līdz vēlam vakaram, pelni naudu un maksā rēķinus». Abi eksperti norāda, ka pesimistiskais viedoklis visbiežāk ņem virsroku likumos un tiesu spriedumos par laulības šķiršanu.
Dārgā cīņa
Tēvu tiesību organizācija F4J man e-pastā atsūta vairākus piemērus, kas ilustrē pesimistiskā viedokļa dominanci tiesu sistēmā. 34 gadus veco Polu pameta sieva, kura bija sastapusi jaunu partneri. Pola biogrāfijā nav vardarbīgas uzvedības incidentu un kriminālu pārkāpumu, tomēr tiesa neapsvēra kopīgas aizbildniecības piešķiršanu abiem vecākiem un nolēma, ka savus trīs bērnus Pols drīkstēs sastapt tikai reizi mēnesī. Drīz pēc prāvas Pols nonāca slimnīcā ar nervu sabrukumu. Kāds cits F4J biedrs Glens pirmos trīs savas meitas dzīves gadus bija vienīgais bērna audzinātājs, jo viņa sieva bija uzņēmuma vadītāja un mājās uzturējās reti. Tomēr, kad laulība izira, tiesa nešauboties bērna aprūpes tiesības nodeva mātei.
Cīņa par tēva tiesībām ir ne tikai traumējoša, bet arī dārga. Piemēram, F4J biedrs Tonijs gadā pelna 35 000 mārciņu. Bet juridiskajās cīņās ar bijušo sievu par tiesībām audzināt viņu divus bērnus Tonijs jau ir iztērējis 32 000.
Lai situāciju mainītu un panāktu kopīgu aizbildniecību, t.i., bērns pamīšus dzīvo pie tēva un mātes un tas kļūst par normu, F4J izmanto radikālas metodes. Organizācijas akciju sarakstā ir Tonijam Blēram sviests prezervatīvs, kas pilns ar violetiem (vienlīdzības krāsa!) miltiem, tēvu - «supermeņu» - pastaigas pa jumtiem un šopavasar - arī mēģinājums bloķēt Hītrovas lidostas skrejceļu. M.O'Konors noraida kritiku par «huligāniskām metodēm» un uzsver, ka daudzas lielās cīņas vēsturē ir izcīnītas, pateicoties aktīvu pilsoņu grupu intensīvām kampaņām.
Meklē taisnību Strasbūrā
Citur Eiropā tēvi izmanto mierīgākas, bet lēnākas metodes. Piemēram, Čehijas tēvu tiesību organizācija K213 palīdz tēviem iesniegt prasības Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Viens no pēdējiem prasītājiem ir Peters Aleksandrs Nīmburgs, kurš Strasbūrā pārsūdzējis Čehijas tiesas spriedumu atstāt bērnus mātes aprūpē. P.Nīmburgs intervijā Čehijas radio pauda sašutumu, ka tiesnesis pat nav apsvēris kopīgu aizbildniecību. «Tiesnesis man teica - es jūs nesaprotu, Nīmburga kungs, jūs taču satiekat bērnus, vai ne? Viņš patiešām nesaprata, ka es vēlos audzināt savus bērnus.»
K213 uzsver, ka Čehijā absolūtajā vairākumā šķiršanās gadījumu bērni tiek atstāti audzināšanā mātēm. Čehijas valdība, kura ir Strasbūrā jau zaudējusi vairākas prāvas un tēviem kompensācijās izmaksājusi kopā 1,7 miljonus eiro, atzīst, ka pārmaiņas tiesnešu attieksmē notiek lēni. K213 iesaka valdībai ECT piespriesto kompensāciju naudu daļēji atvilkt no tiesnešu algas. Ja tiesnesim būs jāšķiras no četru mēnešu algas, tad motivācija nākamreiz padomāt par tēviem varētu būt lielāka.