Pēc palīdzības Valsts kasē (VK), lūdzot aizņēmumus, vērsušies vairāki pašvaldības uzņēmumi, kā arī lielākās augstskolas, kurām bijuši līdzekļi LK. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paziņojusi, ka neuzticas Finanšu un tirgus kapitāla komisijas (FKTK) veiktspējai, uzņēmēji ir neapmierināti ar tās darbu. Jau trešdien FKTK vadības atkāpšanos pieprasīja Nacionālā apvienība, par to gan var lemt tikai Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un finanšu ministrs Andris Vilks.
Piektdien uz Lietuvu vizītē dosies delegācija. Kopā ar premjeru Valdi Dombrovski tajā būs FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane, Latvijas Bankas padomes locekle Zoja Razmusa un VK pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Mērķis - panākt, lai Lietuva glābj gan Snoras, gan LK. Par šādu iespēju radušās šaubas, jo Snoras saistības pārsniedz tās īpašumu apmērus.
Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte ceturtdien Seimam paudusi, ka Latvijas vilcināšanās pārņemt LK darbību negatīvi ietekmējusi gan LK, gan tās mātesbankas Snoras stabilitāti. Latvija jau 16. novembrī (trešdien) bija informēta par Lietuvas Centrālās bankas lēmumiem attiecībā uz Snoras, taču tikai ceturtdien sākusi ierobežot LK darbību. Šajā laika posmā Krājbankā veiktas zināmas darbības, kas nav nākušas par labu abu banku stabilitātei. FKTK publiskajā telpā šos apgalvojumus noliedz, vēl aizvakar I. Krūmane, kā arī A. Vilks žurnālistiem klāstīja - lielas problēmas Latvijas pusei radījusi Lietuvas nevēlēšanās sadarboties. Diena jau vēstīja, ka trešdienas laikā līdz pat redakcijas slēgšanai FKTK nespēja atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Trešdien pēc plkst. 22 vakarā izsūtītajā elektroniskajā vēstulē I. Krūmane raksta, ka Lietuvas puse ir informējusi viņu par Snoras pārņemšanu stundu, pirms tas tika paveikts.
Lai arī FKTK sniegusi atbildes, tās izraisa arvien jaunus jautājumus. Tā vietā, lai paskaidrotu, kādus tieši jautājumus izraisījusi pēdējā LK pamatkapitāla palielināšana septembrī, I. Krūmane norāda, ka «jautājums bija par kapitāla izcelsmi, nevis minētajiem darījumiem». Kā Diena jau vēstīja, iespējams, nelikumīgās finanšu ķīlas izsniegtas, lai caur trešajiem starpniekiem palielinātu LK pamatkapitālu, septembrī tas palielināts par 10 miljoniem latu. Par to FKTK skaidrojumus nesniedz. Lai arī FKTK darbinieki publiski runājuši par sarunu ar Vladimiru Antonovu, tomēr I. Krūmanes rīcībā neesot ziņu par šo sarunu saturu un kad tā notikusi.
Skaidrojot, kāpēc FKTK bija nepieciešamas vairākas dienas līdz lēmumam par LK apturēšanu, ja Lietuvas Centrālā banka līdzīgā situācijā pieņēmusi lēmumu vienas pēcpusdienas laikā, I. Krūmane apgalvo, ka «mums nav informācijas, kad tika konstatēts iespējams noziedzīgs darījums Lietuvā». Tajā pašā laikā pēc Snoras aizvēršanas tās administrators esot sadarbojies ar FKTK. Ģenerālprokuratūra izmeklēšanu Snoras sāka 14. novembrī, jau vairākas dienas ziņo Lietuvas mediji. Lēmumu par turpmākajām darbībām Lietuvas valdībai vajadzētu pieņemt tuvāko dienu laikā.