Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Ātrākai vēža noteikšani

Ādas melanomas bezkontakta noteikšani Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadītājs, profesors Jānis Spīgulis un viņa komanda izveidojusi oriģinālu ierīci - SkImager. Tā izmantojama ādas stāvokļa novērtējumam un audzēju primārai diagnostikai, nepieļaujot nevajadzīgu - ķirurģisku iejaukšanos, lai apstiprinātu ārsta aizdomas par melanomu.

Ierīce radīta ādas melanomas bezkontakta noteikšanai. Ko tas īsti nozīmē?

Ierīce līdzinās mobilajam telefonam - iekšā ir mazs datoriņš, ir skārienjutīgs ekrāns, trīs megapikseļu kamera un apgaismošanas sistēma. To uzliekot uz ādas, notiek mērījums, kura rezultātā iegūstam vairākus, tajā skaitā spektrālos, attēlus. Tas nozīmē - katrs ādas veidojuma attēls tiek uzņemts citā šaurā spektra joslā. Šie attēli tiek pārveidoti parametru kartēs, kas raksturo galveno ādas pigmentu jeb hromoforu - melanīna, hemoglobīna un bilirubīna sadalījumu. Izmantojot laboratorijā izstrādātu algoritmu, ar visai augstu ticamību izdodas atšķirt melanomu agrīnā stadijā no vizuāli līdzīgas dzimumzīmes. Aparātam ir arī videorežīms, kas izmantojams ādas apasiņotības (perfūzijas) un fluorescences parametru kartēšanai. Šo informāciju uz ierīces ekrāna izvada iebūvētais minidators. Ja nepieciešama detalizētāka analīze, ārstam ir iespēja attēlu informāciju pārnest uz datoru, jo aparātam ir USB ligzda un atmiņas karte. Pats aparāts barojams ar bateriju, un ar to var strādāt nepārtraukti vismaz astoņas stundas. Tas var būt noderīgs dermatologiem vai citiem ārstiem, kam jānovērtē ādas stāvoklis vai tā izmaiņas.

Ideja par ierīci radās sadarbībā ar ārstiem?

Ja uz ādas ir šaubīgs veidojums - visbiežāk uztraucas, ka tā varētu būt melanoma, kas Latvijā nav nemaz tik bieži sastopama, ja salīdzina ar citām valstīm. Ādas melanoma ir savlaicīgi jāizoperē, citādi audzējs attīstās, un, vēža šūnām nonākot asinsritē, var parādīties metastāzes arī citās ķermeņa vietās. Tad vēzis vairs nav apturams. Viena no problēmām - ārsts pēc vizuālas ādas apskates var secināt, ka varbūt tā ir melanoma, bet drošs par to nav. Katram gadījumam veidojumu izoperē, tad aiznes paraugus uz laboratoriju, kur pasaka, ka tā tomēr nav bijusi melanoma. Ja cilvēkam dzimumzīme ir uz sejas, tad šāda «nekaitīga» griešana var atstāt iespaidu uz visu turpmāko dzīvi. Statistika rāda, ka vairums no šādi izoperētiem veidojumiem tomēr nav bijusi melanoma. Ar mūsu aparātu palīdzību varētu šo kļūdaino procentu uzlabot. Spektrālo attēlu apstrādes algoritms, ar ko pašlaik strādājam, ir pārbaudīts klīnikā, un tā ticamība ir ap 90%. 100% ticamības medicīnā nekad nav.

Kāds ir nākamais solis, lai aparāts nonāktu tirgū?

Lai aparāts nonāktu medicīnas apritē, ir vēl tāls ceļš ejams. Pirmkārt, tam jāiziet daudzas klīniskās pārbaudes. Mērījumiem jābūt simtos, lai būtu pārliecinoša statistika, ka aparāts ir drošs un uzticams. Otrkārt, nepieciešams mārketings. Treškārt, vai kādam ir vēlēšanās un interese to tālāk pārņemt ražošanai un ieviešanai klīniskajā praksē. Mums bijušas sarunas ar dažām firmām. Februārī biju Spānijā, un ir sarunāts, ka vasarā aparātu atdodam uz mēnesi testēšanai Barselonas slimnīcā. Latvijā katru gadu konstatē ap simtu jaunu saslimšanas gadījumu ar melanomu, bet Vidusjūras piekrastē to ir daudz vairāk. Būtu vērtīgi jauno aparātu pārbaudīt statistiski nozīmīgam pacientu skaitam, lai varam nonākt pie rezumējuma, vai nu ierīce ir derīga, vai arī pie tās vēl jāpiestrādā.

Zinātnieki parasti baidās savu prototipu nodot citiem, lai nenošpiko ideju.

Ko tur nošpikot? Principā, jā, tā ir oriģināla izstrāde. Esam Latvijas patentu saņēmuši - kas neko daudz nenozīmē, jo tas strādā tikai Latvijas teritorijā. Diemžēl patents tika apstiprināts tikai desmit dienas pirms projekta noslēguma, un nepaguvām noformēt starptautisku patenta pieteikumu. Diezgan droši varu teikt, ka patlaban tirgū šāda līmeņa ierīču nav, bet līdz komercializācijai vēl ir tāls ceļš ejams. Amerikāņi saka, lai medicīnas aparāts no prototipa nonāktu līdz tirgum, vajadzīgi pieci gadi un pieci miljoni dolāru. Ir vajadzīgas nopietnas investīcijas.

Kas projektu finansē?

Aparāts tika izstrādāts ERAF struktūrfondu projekta gaitā. Nu tas beidzies, un patlaban četri speciālisti, kas pie tā strādāja, ir bezdarbnieki. Trīs cilvēki no projekta grupas strādā faktiski par velti - viņiem maksā 0,1 slodzi no minimālās algas, kas ir ap 30 eiro mēnesī. Tādi paradoksi ir tipiski Latvijas zinātnē, jo hroniski trūkst finansējuma. Līdz ar to aktivitātes šajā virzienā vismaz uz laiku ir apturētas. Vēl jāņem vērā ERAF projekta nosacījums, ka projekta rezultātus nedrīkst komercializēt piecus gadus. Absurds! Mums ir specifisks pielietojums medicīnā, kur procesi uz priekšu iet ļoti lēni, bet varbūt kādā projektā ir jauns produkts, ko tūlīt var laist tirgū - vienalga, jāgaida pieci gadi. Skaidrs, ka tad produkts jau būs novecojis. Labi, ka ERAF trešās kārtas projektiem, kuru pieteikumus pašlaik izvērtē, šāda nosacījuma vairs nav.

Esat ieguvis fiziķa izglītību, bet jums ir labas zināšanas arī medicīnas jomā.

Par labām gan tās nevar saukt. Vēsturiski tā izveidojās, ka 1995. gadā pievērsāmies optikas pielietojumiem medicīnā. Mums ir vēl cits aparāts ādas diagnostikai, kas maksāja pāri par 70 tūkstošiem eiro. Tas uzņem attēlus 51 spektra joslā, un ar to var iegūt daudz detalizētāku informāciju par ādu. Arī tā ir bezkontakta iekārta. Aparāts maksā dārgi, tāpēc mūsu mērķis bija radīt lētāku aparātu - SkImager. Mūsu novērtējums, ka SkImager varētu izmaksāt zem trim tūkstošiem eiro. Praktizējošs ārsts taču nevar dārgāku atļauties.

Jums ir 17 patentu. Vēl kādu ierīci esat radījis medicīnas vajadzībām?

Laboratorijā ir izstrādāta patentēta ierīce anestēzijas monitoringam operāciju zālēs. Vēl ir patentēta metode, kas palīdz noteikt artēriju nosprostojumus. Cilvēkus - īpaši tos, kas daudz pīpējuši, - mēdz piemeklēt stenoze jeb maģistrālo artēriju nosprostojums. Tad ir sāpes un grūti paiet, jo asinis necirkulē, kā vajag. Nereti tas beidzas ar kājas amputāciju. Ar mūsu metodi iespējams 10-20 sekundēs noteikt, vai cilvēkam ir tā kaite un, ja ir, tad kurā kājā. Salīdzinot, klasiskajai diagnostikas metodei vajadzīga vismaz pusstunda.

Medicīnā viss ir standartizēts. Lielākā daļa ārstu ir konservatīvi un pieturas tikai pie atzītām un praksē pārbaudītām metodēm, jo viņiem ir atbildība par pacientiem un komplikāciju gadījumos var būt izmeklēšana, vai viss ticis darīts atbilstoši normatīviem. Tomēr eksistē problēmas, kuru novēršanai nepieciešami netradicionāli, inovatīvi risinājumi, un šajā jomā mēs spējam dot savu ieguldījumu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Jāņa Spīguļa apbalvojumi

Londonas Karaliskās biedrības stipendija, 1995
Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s Grindeks goda zīme Zelta pūce par veiktajiem pētījumiem biomedicīniskajā optikā, 2007
Valtera Capa balva par ievērojamiem izgudrojumiem šķiedru optikā un biofotonikā, Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013
Arī vēl vairāki citi apbalvojumi par zinātnisko darbu
Avots: Latvijas Zinātņu akadēmija

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Salivans: Baidens ar Trampu runās par atbalstu Ukrainai

ASV prezidents Džo Baidens, trešdien Baltajā namā tiekoties ar prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu, kā sagaidāms, mudinās Trampu turpināt atbalstu Ukrainai, telekanālam CBS sacīja prezide...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?