Es teiktu, ka ļoti labi. Tā ir nozare, kur ir pastāvīgs pieaugums. Ja mēs paskatāmies kaut vai 2015. gadu, kur redzams 31% kritums ienākošajā tūrismā - nereti medicīna ir saistīta ar tūrismu un biznesa braucieniem -, tomēr medicīnas pakalpojumu sniegšanas ārzemniekiem pieaugums ir aptuveni 18%.
Var teikt, ka cilvēki apzināti brauc ārstēties tieši uz Latviju?
Šobrīd valsts statistika neuzrāda precīzi, kāpēc viņi atbrauc. Mums ir dati tikai no 25 klīnikām, kas ir Latvijas Medicīnas eksporta asociācijā un aliansē Baltic Care.
Tūristi vairāk izvēlas diagnostiku, zobārstniecību - to, kas viegli savietojams ar tūrismu. Ja ir nepieciešamība pēc lielākas ārstēšanās, operācijām, mēs konkurējam ar, kā saka, medicīnas lielvalstīm.
Kādi ir tie pakalpojumi, ko ārzemnieki izmanto Latvijā?
Jau nosaucu diagnostiku un zobārstniecību. Tāpat ir fleboloģija, neauglības ārstēšana, oftalmoloģija, traumatoloģija un ortopēdija, plastiskā ķirurģija un dermatoloģija. Strauji augoša ārstniecības pakalpojumu joma ir onkoloģija.
Ir plaša iespēja specializēties, kā to, piemēram, demonstrē Siguldas slimnīca, piedāvājot kuņģa samazināšanas operācijas.
Jā, viņi ir atraduši savu nišu, un es domāju, ka specializācija ir tas ceļš, pie kā klīnikām vajadzētu strādāt. Atrast, ar ko esam labākie, kur varam uzkrāt rekomendācijas vai kur mums pretī ir partneris, kas piegādā klientus. Tur ir svarīga uzticība un efektivitāte. Kaut vai tā pati viroterapija, kura nu ir absolūtais Latvijas panākumu stāsts. Ja vēl pirms gadiem trim bija kādi simts pacienti gadā, tad šobrīd mēnesī zvana 500-700 pacientu.
Un cik daudzus no tiem ir iespējams apkalpot?
Šopavasar Jūrmalā atvērās Globālā vēža viroterapijas klīnika, jau šobrīd - pāris mēnešu laikā - tā aizpildīta par aptuveni 60%. Tas ir labs rādītājs. Pacientu ģeogrāfija ir ļoti plaša - bijuši no gandrīz 50 valstīm, pamatā no ASV, NVS, bet tāpat arī no Honkongas, Kenijas, Vācijas...
Zāļu ražotājiem parasti lielākās grūtības sagādā efektivitātes un nekaitīguma pārbaužu, sertificēšanas procedūras. Kā ir ar tādām jaunām ārstēšanas metodēm kā jūsu pieminētā viroterapija? Nesanāks, kā piedzīvojām ar mildronātu?
Jāsaprot, ka zāļu ražošana ir globāls bizness ar lielu konkurences cīņu. Viroterapija ir Latvijā atzīta, valsts sertificēta 2004. gadā, iekļauta valsts kompensējamo medikamentu sarakstā pret melanomu. Vietējā tirgū 70% melanomas ārstēšanas gadījumu tiek izmantota tieši viroterapija.
Es jautāju, vai viroterapija kā droša ir atzīta arī pasaulē?
Te ir stāsts nevis par zālēm, bet dabā esošu, atklātu vīrusu, kas cīnās pret konkrētu saslimšanu, nekaitējot nekam citam. Tas jau pārbaudīts kādus 20 gadus. Starptautiskā atzīšana maksātu kādus 20 čemodānus ar naudu, to ceļu pamazām ejam. Bet tikmēr vadāmies pēc brīvās medicīnas principa, ka jebkurš pacients ārzemēs drīkst saņemt terapijas veidu, kam viņš uzticas un kas attiecīgajā valstī ir oficiāli atzīts.
Vai pacientiem ir iespēja pārliecināties par tieši šīs ārstēšanas metodes efektivitāti?
No šī gada Latvijā pieejama pozitronu emisijas tomogrāfija, kas ļauj ārkārtīgi precīzi noteikt gan vēža lokāciju, gan kāds ir ārstniecības efekts. Piefiksē situāciju, iziet ārstēšanas kursu, pārbauda rezultātu. Cik zinu, viroterapija attīstīs savu pētniecības centru, jo svarīgākais uzdevums ir saprast, uz kurām vēža formām ārstēšana reaģē vislabāk. Jo šobrīd valsts apmaksātā medicīna šauj kā ar lielgabalu bez tēmēkļa. Ir vēzis - nozīmē vienu ķīmiju. Nesanāca? Nākamo, nākamo. Var vēl izturēt? Tad vēl kaut kādu. Tas ir absolūti nepareizi. Bez pētniecības nevar.
Teicāt, ka nākas konkurēt ar citām valstīm. Kādas ir mūsu priekšrocības? Vai tikai cena? Vismaz zobārstniecībā redzu, cik radikāli mainījušās tehnoloģijas, daudzviet rietumvalstīs ārsti strādā ar senāku tehniku, jo arī tā bija gana laba. Vai tā ir arī citās jomās?
Tā arī ir - mūsu klīnikas šobrīd ir nobruņotas «līdz zobiem». Kā saka VC4 īpašnieks Māris Rēvalds, esam piedzīvojuši bruņošanās sacensību šajā jomā. Problēma, ka tā tehnika netiek izmantota ar pilnu slodzi. Īpaši tā, ko valsts pirkusi. Jo nav naudas valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
Un cilvēki nevar atļauties maksāt?
Ir jau arī ierobežojumi izmantošanai par maksu, jo tas taču valsts pirkts. Tikmēr virkne privāto klīniku kvalitātes latiņu ir pacēlušas stipri augstu - lai cik dīvaini arī tas būtu, valsts medicīnas sliktais stāvoklis ir sekmējis privātās medicīnas attīstību un līdz ar to arī šīs jomas pakalpojumu eksportu. Jo pakalpojumi ir vajadzīgi, cilvēki par tiem gatavi arī maksāt, bet, ja privātais ņem aizņēmumus, iepērk tehniku, tam nepieciešama arī maksimāla pacientu plūsma. Tas aktualizē arī jautājumu par medicīnas finansējumu - ja mēs gribam, lai ir valsts slimnīcas, tas ir viens stāsts, bet, ja gribam, lai ir iespēja cilvēkiem uzlabot veselību, tad tas ir jautājums par pakalpojumu apmaksu neatkarīgi no tā, kurš tos sniedz.
Valsts privātajiem nerada konkurenci?
Mēs valsts slimnīcām esam devuši pacientus, kas gatavi maksāt par ārstēšanu. Tur uzreiz sākas atrunas par komforta trūkumu, ka tad vajag speciālus cilvēkus, jo esošie nerunā angliski. Tad vēl tas sensitīvais jautājums - kā tauta padzird, ka kādi ārzemnieki ies uz valsts slimnīcu, sākas satraukums, ka tas uzreiz mums rindas radīs, kaut ārsti strādā līdz 12 dienā, jo valsts finansējums ir tikai dažu stundu darbam, un tālāk viņi brauc uz privātklīnikām, kur ir iespēja ar savu darbu arī nopelnīt.