V. A. Krauklis Dienai paskaidroja, ka galvenais iemesls viņa sašutumam par šo valdības ieceri ir saistīts ar faktu, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, jaunveidojamā attīstības veicināšanas institūcija būs mazspējīgāka nekā attīstības banka, jo valsts nākamajā plānošanas periodā uzņēmējdarbības veicināšanai caur institūciju ir plānojusi piešķirt tikai 50 miljonu latu. «50 miljonu latu vairākiem gadiem ir nepieņemami maza summa. Tas nozīmē, ka, piemēram, ražotājiem reģionos, kuriem patlaban komercbankās saņemt kredītus attīstībai ir grūti, no valsts nebūs faktiski nekāda atbalsta,» uzsvēra V. A. Krauklis.
Finanšu ministrija telefona sarunā ar Dienu komentārus par topošo institūciju nesniedza, savukārt rakstveida atbildi līdz darbadienas beigām iesniegt nepaspēja. Tomēr niecīgais pieejamās informācijas apjoms valsts institūciju tīmekļa resursos, kā arī norādes valdības 2. aprīļa sēdes protokolā liecina, ka attīstības finanšu institūcijas veidošanas plāna izstrāde ir aizkavējusies un top samērā slepeni. Piemēram, valdības protokolā minēts, ka advokātu birojs Magnusson, kuram uzticēts izvērtēt attīstības finanšu institūcijas veidošanu, izvērtējuma sagatavošanas brīdī no pasūtītāja nebija saņēmis informāciju ne par institūcijas mērķiem, ne darbības stratēģiju, ne arī par īstenojamajām atbalsta programmām un reģionālo pārklājumu.
Patlaban attīstības finansēšanā iesaistīto iestāžu statistika liecina, ka, apstiprinoties V. A. Kraukļa informācijai par valdības plāniem, valsts finansējums uzņēmējdarbības attīstībai patiešām radikāli samazinātos. Piemēram, 2012. gada beigās Hipotēku bankas kopējo aktīvu apjoms veidoja 360 miljonu latu, savukārt bankas piešķirto aizdevumu apjoms bija 41,2 miljoni latu. Latvijas Garantiju fonda finansējums 2012. gada beigās bija 102 miljoni latu, bet fonda izsniegto garantiju un kredītu, un eksporta garantiju summa veidoja 66,79 miljonus latu. Savukārt Lauku attīstības fonds kopumā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei ir aizdevis aptuveni 2,48 miljonus latu.
Hipotēku bankas pārstāve Sandra Eglīte norādīja, ka banka par valdības iecerēm ir informēta tikai konceptuālā līmenī un lēmumi par attīstības virzieniem ir tās akcionāra, valsts, kompetencē, tāpēc banka nevar komentēt plānotās finanšu institūcijas struktūru vai darbības apjomu. Tomēr, pēc bankas pārstāves domām, topošās organizācijas juridiskajai formai nav noteicošas lomas un attīstības finanšu institūcijas funkcijas un apjomus noteiks valsts izvirzītās prioritātes, kuras laika gaitā var mainīties.