Pašreiz būtiski ir tas, lai šis nodoklis vispār tiktu ieviests, jo tas bija neaizpildīts caurums mūsu nodokļu sistēmā. Nodokļi vispār mums būtu jāaplūko kā maksa par kādu pakalpojumu, ko maksātāji saņem no valsts, - drošības, veselības nodrošināšanu utt. Piemēram, sociālo pakalpojumu bloku diezgan labi nosedz iedzīvotāju ienākumu nodoklis un sociālais nodoklis, bet īpašuma - galvenokārt dzīvojamās platības - nodokļa jēga ir īpašniekam palīdzēt valstij nodrošināt infrastruktūru un drošību. Bija pilnīgi nepieņemami, ka līdz šim mēs maksājām ļoti nelielu nekustamā īpašuma nodokli, un valsts ienākumi šajā jomā nereti nesedz pat iekasēšanas izmaksas. Žēl, ka koalīcija vienojās tikai par 0,1 procenta nodokli.
Vai jūs uzstāsiet uz šīs likmes pārskatīšanu?
Patlaban nē. Valdība savu lēmumu ir pieņēmusi, un tāds tas arī virzīsies uz Saeimu. Uzskatu, ka attiecīgo likumu varēja pilnveidot, lai lielo villu īpašnieki maksātu vairāk, savukārt tie, kas mitinās mazos dzīvokļos - mazāk vai vispār nemaz. Vienas otras partijas ļoti vāji argumentētas rīcības dēļ mēs tagad esam ar ne īpaši optimālu un plakanu nodokļu versiju. Attiecībā uz nākamā gada budžetu mēs pie tā arī paliksim, bet vēlāk nākamās Saeimas varēs domāt par tā korekcijām.
Jūs esat teicis, ka nebūtu jāmaina tie nodokļi, kas skar darbaspēka ienākumus. Tajā pašā laikā ir nolemts samazināt neapliekamo ienākumu minimumu. Vai šādu rīcību tomēr nevar uzskatīt par nodokļu sloga palielināšanu attiecībā uz ienākumiem?
Nelielā apjomā noteikti var. Neapliekamā minimuma samazināšana ir regresīvs solis, kas palielina nodokļu slogu tieši maznodrošinātajiem. Tajā pašā laikā jāteic, ka pašreizējos ekonomiski grūtajos apstākļos tas bija optimālākais, par ko koalīcija un valdība spēja vienoties. Uzskatu, ka nodokļi darbam mums jau ir pārāk lieli. Sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākumu nodokli mums ar laiku vajadzētu samazināt.
Ko nozīmē «ar laiku»? Tas ir - kad?
Es skatos uz 2012. vai 2013.gadu, kad ekonomika sāks atveseļoties, gadu no gada augs ieņēmumi, un mēs jau varēsim sākt rēķināties ar pozitīviem budžeta papildinājumiem. Tas būtu īstais brīdis, kad varētu pārskatīt šos nodokļus. Patlaban mums nav tādu finansiālu iespēju, un kopumā nodokļu slogs Latvijā ir neliels. Jā, daži nodokļi ir par daudz lieli, taču, ja skatāmies kopumā valstī un pašvaldībās, veidojas aptuveni 30% no nacionālā kopprodukta, un tas ir ļoti zems rādītājs. Vidējais rādītājs Eiropā šajā jomā ir 39,8%.
Patlaban sociālā budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem. Ja jxūs sakāt, ka nav paredzēts palielināt sociālo nodokli, vai tas nozīmē, ka varētu vēlreiz tikt samazinātas pensijas?
Šobrīd budžetā sociālie izdevumi ir atzīti par vieniem no priviliģētākajiem - tie ir pakļauti vismazākajiem iespējamajiem samazinājumiem. Citās jomās finansējums ir samazināts daudz radikālāk. Valdība ir pielikusi īpašas pūles, lai nevajadzētu samazināt pensijas. Protams, nākotnē daudz kas ir atkarīgs no vispārējās reformas - varbūt mums ir jādomā par pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu. Varbūt mums ir jādomā par kādiem citiem veidiem, kā varētu samazināt sociālos izdevumus. Tagad sociālais budžets ir ar deficītu.
Cik liels ir šis deficīts?
Aptuveni 200 miljoni latu. Pagaidām šis deficīts gan vēl ir finansējams, kaut gan rezultējošais parāds uzkrājas. Palielināt sociālos ieņēmumus faktiski nav iespējams. Tas būtu iespējams tikai tad, ja mums ļoti radikāli atjaunotos tautsaimniecība un būtu ļoti daudz jaunu darbvietu, atbilstoši - lielāki ieņēmumi no sociālā un iedzīvotāju ienākumu nodokļa, nepalielinot to likmes.
Lemjot par grozījumiem Kredītiestāžu likumā un paredzot, ka labumu no noguldījumiem nevarēs saņemt to banku īpašnieki, kuras ir saņēmušas valsts atbalstu, normu tika nolemts nepiemērot ar atpakaļejošu datumu, tādējādi saudzējot bijušos Parex bankas līdzīpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki. Vai šajā jomā plānojat mēģināt vēl kaut ko mainīt?
Tā nu ir Saeima lēmusi, un tas mums ir jārespektē. Jāpiebilst, ka Finanšu ministrijas ierosinājumi paredzēja pārtraukt maksājumus arī bijušajiem Parex bankas akcionāriem.
Vai maksājumu apturēšana Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nebija šo Kredītiestāžu likuma grozījumu sākotnējais mērķis?
Piekrītu, ka bija. Tas bija viens no sākotnējiem mērķiem. Otrs - atrisināt šo jautājumu attiecībā uz jebkuru citu līdzīgu situāciju, nepieļaujot tās iestāšanos.
Uzņēmēju neapmierinātību izraisījis lēmums ieviest 10% kapitāla pieauguma nodokli, attiecinot to arī uz tiem noguldījumiem, kas veikti šogad un iepriekšējos gados...
Jā, iespējams, šis ir visdiskutējamākais no visa nodokļu klāsta. Taču aizrādīšu, ka šis nodoklis nav liels. No jebkuriem citiem ienākumiem nodoklis ir aptuveni 23% apmērā.
Bet vai tā nav noteikumu maiņa spēles laikā?
Ir pamats argumentēt, ka jā! Tajā pašā laikā tie ienākumi, kas tika gūti no attiecīgajiem depozītiem, līdz šim ne ar kādu nodokli netika aplikti. Lai juristi un deputāti debatē par to, cik tas ir pieņemami, cik - nav. Taču jāapzinās, ka mums ir jāsabalansē valsts ieņēmumi ar izdevumiem. Ja mēs tagad runājam par to, ka ir nepareizi dažus nodokļus palielināt, tikpat nepieņemami ir samazināt izdevumus nozarēs, kur tie ir kritiski zemi, - veselības aprūpē, izglītībā, zinātnē utt. Te nav vienkāršu risinājumu, un ne jau sava prieka pēc te kāds vispār uzliek kādus nodokļus. Ja mēs gribam vienlaikus saglabāt zemu nodokļu un augstu izmaksu līmeni, tad tas ir strupceļš.
Kā viena no budžeta palielināšanas iespējām tikusi minēta valstij piederošo kapitāldaļu pārdošana dažādos uzņēmumos. Kuri, jūsuprāt, ir tie uzņēmumi, kurus valsts pašlaik varētu pārdot?
Parex banka - tā ir ļoti laba banka, kuru valsts ir izglābusi, stabilizējusi.
Un vēl?
Redziet, ar valsts uzņēmumu pārdošanu vispār jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tie ir vienreizēji ieņēmumi, kas, protams, nonāktu budžetā, bet tos ir grūti ņemt vērā ilgtermiņa plānošanā. Ja mēs šāda veida ienākumiem nākamgad pretī noliksim kādus izdevumus, tie, visticamāk, būs arī citus gadus, bet ieņēmumi būs bijuši tikai vienā gadā.
Tagad arī nav labākais brīdis, kad vispār jebko vajadzētu pārdot. Tāpēc, pat ja mēs atrastu kādus atsevišķus valsts uzņēmumus vai to kapitāldaļas, vēl kārtīgi būtu jāapdomā, vai mēs šādi pašreiz gribam palielināt budžeta ieņēmumus.
Vai ir plāns B, ja ar iecerētajiem nodokļu sloga palielināšanas un izdevumu griešanas pasākumiem izrādīsies nepietiekami, lai samazinātu budžetu par starptautiskajiem aizdevējiem solītajiem 500 miljoniem latu?
Ja tas kļūs skaidrs, piemēram, nākamā gada vidū, mums būs laiks tam sagatavoties, piemērojot dažādas alternatīvas. Īstenībā es šobrīd neplānoju, ka nākamgad mums būtu nepieciešami negatīvi budžeta grozījumi.
Tātad šāda plāna B nav?
Nē! Turklāt attiecībā uz plānu B es šobrīd runātu par kaut ko citu. Ja mēs šo samazinājumu par 500 miljoniem latu izpildīsim, tad nākamo gadu varam dzīvot salīdzinoši mierīgi, jo naudas pietiks un negatīvi grozījumi nebūs nepieciešami. Vienīgais grūtais pasākums būs līdzīga budžeta izveidošana arī 2011.gadam, kas gan arī ir izdarāms. Plāns B būtu nepieciešams tad, ja Latvija nesamazina budžetu, to nepieņem Saeimā vai arī pieņem to būtiski mainītā veidā. Tad var gadīties, ka valstij naudas pietrūkst, mums vairāk neviens neaizdos un mēs paliksim vieni ar savām problēmām. Tajā brīdī mēs nekavējoties būsim spiesti force majeure režīmā pāriet uz sabalansētu budžetu.
Bet ko darīsim, ja nākamgad neizdosies samazināt budžetu par šiem 500 miljoniem latu - vēl vairāk tiks griezti izdevumi vai arī gada vidū celti nodokļi?
Es neparedzu, ka mums būs šāda nepieciešamība. Teorētiski, ja šāda vajadzība radīsies, realizēsim kompleksu pieeju gan ceļot nodokļus, gan samazinot izdevumus.
Cik stabila, jūsuprāt, patlaban ir Valda Dombrovska vadītā valdība?
Runas par to, ka valdība varētu krist, ir jau ilgu laiku. Attiecībā uz budžeta pieņemšanu, izskatās, ka visas partijas izturas atbildīgi un ir gatavas to pieņemt. Tās saprot, ja budžets netiks pieņemts, sekas var būt ļoti nepatīkamas arī šāda lēmuma pieņēmējiem. Par spekulācijām ar Valda Dombrovska valdības stabilitāti pēc budžeta pieņemšanas, protams, vēlēšanām tuvojoties, politiķu un polittehnologu galvās var tikt izspēlētas dažādas shēmas, bet es tam pievēršu stipri maz uzmanības.