Gatavojoties 7. jūnija Pasaules kausa kvalifikācijas spēlei Rīgā pret grupas līderi Bosniju un Hercegovinu, Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs lēma pārbaudīt variantu ar aizsargu Oskaru Kļavu balsta pussarga pozīcijā. Jaunais pamatsastāva variants pirmajā puslaikā negatīvi atsaucās uz savstarpējo sapratni. 0:2 pēc pirmā puslaika bija taisnīgs rezultāts, bet Latvijas izlases sniegums nevēstīja par iespējamo izglābšanos.
Puslaiku pārtraukumā Starkovs veica trīs spēlētāju maiņas, un Latvijas sniegums krasi uzlabojās. Ne jau tāpēc vien, ka laukumā parādījās svaigi spēki, bet galvenokārt tāpēc, ka, trenera skubināti vai neierasti dāsni piešķirtā spēles laika iedvesmoti, Latvijas futbolisti sāka spēlēt daudz mobilāk, krietni pieliekot kustībā ar un bez bumbas. Divi no trim Latvijas gūtajiem vārtiem sekoja pēc mūsu futbolistu aizdreifēšanas no savas pamatpozīcijas: kad Aleksandrs Fertovs aizjoza visiem pa priekšu pretuzbrukumā un kad Vladislavs Gabovs no sava flanga nonāca uzbrukuma smailē.
Nevar neuzslavēt uzbrucējus Edgaru Gauraču un 18 gadu veco Valēriju Šabalu, kurš pretinieku vārtsargu pārspēja pat divas reizes.