Potenciālos raidījuma dalībniekus gan žurnālists jau uzaicinājis, jo, kā viņš saka, daudzu nozaru speciālisti rēķinās, ka viņiem trešdienas vakars būs jāpavada Zaķusalas studijā. J.Domburs vairāk priecājas par faktu, ka šajos peripetiju laikos cilvēki piekrīt nākt uz raidījumu un visas lietas izrunāt. «Daudz ļaunāk ir tas, ka šajos ārkārtas laikos pieļaujam atklātības vai jebkurus citus ierobežojumus! Taču ceru, ka šī slimība attiecībā uz Kas notiek Latvijā? neattīstīsies!» viņš uzsver.
Vai Jānis kādreiz savā raidījumā gribētu piedzīvot līdzīgos Krievijas un citu valstu TV raidījumos redzēto, kā diskusijas dalībnieki strīda karstumā viens otru aplej, piemēram, ar tomātu sulu? «Protams, ka es ceru, taču tas nekādā ziņā nav mans pašmērķis!» viņš sirsnīgi smejas un piebilst - atklāta izstrīdēšanās noteikti ir labāka nekā aizkulišu intrigas, kurās runātāji viens otram mēdzot norādīt, kā būtu labāk izteikties par konkrēto jautājumu. «Lai tad labāk viens uz otru kliedz, nevis kaut ko mudžina.»
Lai gan raidījums divus mēnešus bija atvaļinājumā, Jānis sekojis valstī notiekošajam, tādēļ šā vakara raidījums nebūs kā lēciens uz galvas aukstā ūdenī: «Labi, varbūt avīzes nelasīju katru dienu, bet katru otro gan. Un arī citas informācijas netrūka.» Pašlaik Latvijā notiekošo Jānis raksturo lakoniski - valda pamatīgs apjukums. «Iespējams, to varētu salīdzināt ar situāciju, ka cilvēks ir - tfu, tfu, tfu! - salauzis roku vai kāju. Kad tas, nedod dievs, notiek otro vai trešo reizi, tad jau situācija ir pazīstama. Bet pirmajā reizē tas viss ir svešs.»
Par vasaras atpūtu J.Domburs ir mazrunīgs, taču spēkus jaunajai sezonai viņš ir sasmēlies pietiekami. «Nekādu baigo piedzīvojumu man nav, un, pat ja būtu, es tos nestāstītu,» viņš smaida. Vasarā Jānim bijuši daži mazi izskrējieni ārpus Latvijas robežām. «Klusi, mierīgi, pa laukiem un ciemos pie draugiem. Man ļoti patīk iebraukt apskatīt kādus klusus un mierīgus lauku miestiņus un palasīt labu grāmatu. Tā ir labākā atpūta!» uzskata Jānis Domburs.