Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Svētdiena, 22. septembris
Maigurs, Mārica, Māris

Atvērta tirgus apstākļiem var pielāgoties

Atverot Latvijas gāzes tirgu citiem gāzes pārdevējiem un tādējādi nodrošinot cenu konkurenci, Latvenergo būtu daudz lielāka iespēja pirkt gāzi termoelektrocentrālēm (TEC) par izdevīgākām cenām un nosacījumiem. Patlaban gan šī iespēja Latvijas gāzes (LG) strikto iebildumu dēļ nav iespējama, un ir maza cerība, ka kaut kas pozitīvā virzienā varētu mainīties ātrāk par 2017. gada aprīli, kad iecerēta Latvijas gāzes tirgus liberalizācija, sarunā ar Dienu atzīst Latvenergo ražošanas direktors un valdes loceklis Māris Kuņickis.

10. septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, no kā varēja noprast, ka trešajām pusēm būs piekļuve LG infrastruktūrai un līdz ar to jau pavisam drīz varētu būt alternatīvas dabasgāzes iegādes un piegādes iespējas juridiskajām personām, tajā skaitā Latvenergo.

Noteikumi, līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū, nosaka, ka ir viens kopīgs gāzapgādes tīkls, kurš pieejams gāzes piegādēm no ārpuses, ja kāds vēlas attransportēt savu gāzi, ko iegādājies ārpus Latvijas. Šo noteikumu kārtība domāta kā starpposms gāzapgādes jomā Latvijā līdz pilnīgai tirgus liberalizācijai, kas ieplānota 2017. gada aprīlī. Būtībā šie noteikumi paredz iespēju jebkuram pārdevējam vai pircējam izmantot gan gāzapgādes sistēmu, gan arī Inčukalna pazemes gāzes krātuvi sev piederošā gāzes apjoma uzglabāšanai. Te gan ir viena būtiska atruna - tā kā jau toreiz LG privatizācijas nosacījumos bija paredzēts, uzņēmumam līdz pat 2017. gadam saglabājas ekskluzīvas tiesības kā vienīgajam gāzes tirgotājam Latvijā. Tāpēc noteikumos teikts, ka gāzi pircējs Latvijā šajā starpposmā var pirkt tikai ārpus Latvijas, ko attiecīgi jau tad var saņemt savos ražošanas objektos pa LG infrastruktūru.

Vai šobrīd jau ir kādas konkrētas alternatīvas Krievijas gāzei?

Kopš pagājušā gada beigām Lietuvā darbojas sašķidrinātās gāzes terminālis, no kura jau šobrīd tehniski iespējams atgādāt gāzi pa cauruļvadiem uz Latviju. Nav noslēpums, Latvenergo speciālisti aktīvi sekojuši šo noteikumu izstrādei, jo mēs tomēr esam viens no lielākajiem gāzes patērētājiem Latvijā. Tāpēc mēs cerējām, ka ar šiem noteikumiem mums radīsies iespēja iepirkt gāzi ar izdevīgākiem nosacījumiem - vai nu ārpus Latvijas, vai arī vienoties ar LG par citiem pārdošanas nosacījumiem, jo patlaban LG kā ekskluzīvā gāzes pārdevēja patērētājiem Latvijas teritorijā nav īpaši elastīga aicinājumiem mainīt cenu noteikšanas formulu, kura šobrīd mums nav izdevīgāka.

Ko jūs ar to domājat?

Latvenergo jau ilgstoši darbojas brīvā tirgus apstākļos un savu elektrību pārdod biržā, kur katru dienu saplūst arī daudzu citu elektroenerģijas ražotāju piedāvājumi par dažādām cenām. Mēs faktiski nevaram pilnīgi droši ilgstošā periodā prognozēt, vai ar savām elektrības ražošanas cenām, ja izmantojam ražošanā gāzi, spēsim konkurēt un attiecīgi nopelnīt. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs - mēs plānojam un noslēdzam līgumu ar LG tikai par konkrētu gāzes apjomu uz nākamo gadu, kuru apņemamies no viņiem nopirkt. Taču šajā vienošanās netiek nofiksēta pārdošanas cena. Reālo pārdošanas cenu uz vienu mēnesi mēs uzzinām tikai iepriekšējā mēnesī. Bet līguma nosacījumi mums liek iepriekš nolīgto gāzes apjomu izpirkt neatkarīgi no cenas.

Gāzes pārdošanas cenu taču regulē SPRK?

Juridisko personu tirgū ir nedaudz savādāk nekā mājsaimniecību tirgū - SPRK ir apstiprinājis LG izstrādāto formulu, pēc kuras tiek noteikta cena konkrētajā mēnesī. It kā jau tā ir paredzama - cenu nosaka, ņemot vērā vairākus kritērijus deviņu mēnešu periodā: naftas un mazuta cenas, kā arī ASV dolāra attiecību pret eiro. Loģiski, ka pēc šādiem kritērijiem arī mēs varam aptuveni prognozēt cenu mainību, tomēr precīzi to nevaram izdarīt, jo nojaušam, ka ir vēl kādi kritēriji, kurus LG ņem vērā, nosakot gāzes cenu nākamajam mēnesim. Tie noteikti ir zināmi SPRK, bet mums nē. Turklāt būtiski - pašreizējos tirgus apstākļos, kad naftas un mazuta cenas mazinās, arī šis deviņu mēnešu periods ir pārāk neelastīgs patērētājiem, jo mēs šo cenu samazinājumu izjūtam ar ievērojamu laika nobīdi. Starp citu, kaimiņiem lietuviešiem gāze jau šobrīd ir lētāka kaut vai tā iemesla dēļ, ka viņiem gāzes cenas noteikšanas formulā ir nevis deviņu, bet gan sešu mēnešu periods. Loģiski, ka arī naftas un mazuta cenu krituma ietekmi daudz ātrāk izjūt arī gāzes cena. Piemēram, patlaban Lietuvā gāzes cena par 1000 kubikmetriem ir par 10 eiro zemāka kā Latvijā. Loģiski, ka arī elektrības ražošanas izmaksas Lietuvas elektrostacijai ir zemākas. Tieši tāpēc iespēja pirkt gāzi no alternatīva pārdevēja mums būtu bijusi izdevīga. Tas ļautu mums pirkt gāzi par fiksētu cenu ilgākam laika posmam. Iespējams, arī no pašas LG, kad LG piedāvātā cena mums būtu izdevīga elektrības ražošanai mūsu TEC. Bijām jau konceptuāli vienojušies ar Lietuvas gāzapgādes kompāniju, ka decembrī iepirksim nelielu testa partiju gāzes no viņiem un pamēģināsim, kā darbojas gāzes piegādes mehānisms.

Jūs sakāt - bijām... Neizdevās līdz galam vienoties?

LG tiesā apstrīdēja SPRK lēmuma atbilstību likumdošanai, norādot, ka likums paredz - tieši sistēmas operators izstrādā un iesniedz apstiprināšanai SPRK gāzapgādes sistēmas lietošanas noteikumus. Pirms noteikumu apstiprināšanas SPRK projektā veica dažas izmaiņas, tāpēc noteikumu leģitimitāti LG apstrīdēja. Tiesas sēde paredzēta nākamā gada februārī, bet 17. novembrī tiesa pieņēma pagaidu noregulējumu - noteikumu darbību apturēt. Faktiski līdz februārī plānotajai tiesai gāzes tirgū nekas nemainās. Līdz ar to mums nav iespēju iepirkt gāzi citur un izmantot Latvijas gāzapgādes sistēmu tās transportēšanai līdz mūsu TEC.

Ko tas nozīmē elektroenerģijas patērētājiem?

Ja mums būtu iespēja savu TEC vajadzībām pirkt lētāku gāzi, gala efekts patērētājam būtu daudz lielāks, nekā tas ir pašreizējos apstākļos. Ir būtiska nianse - elektrības gala cena patērētājiem Latvijas un Lietuvas teritorijā veidojas no tā sauktā pēdējā ģeneratora. Elektrības cenu brīvā tirgus apstākļos veido vairākas komponentes - mazo elektrostaciju elektrības iepirkuma cena, hidroelektrostacijās saražotās elektrības cena, importa elektrība un TEC saražotās elektrības cena. Šādā situācijā importētā elektroenerģija ir izdevīga tad, ja piegādātājs spēj piedāvāt lētāku par TEC saražoto. Vienlaikus jāatzīst, elektrības brīvais tirgus šobrīd jau gala patērētājam zināmā mērā ļauj diktēt nosacījumus piegādātājam, izvēloties lētāko. Latvenergo gadījumā ir skaidrs, ka mēs konkurējam brīvajā tirgū, TEC saražoto elektrību biržā piedāvādami tā saucamajās pīķa stundās, kad ir maksimāls pieprasījums un līdz ar to arī elektrības cenas ir daudz augstākas, kas ļauj mums tirgū konkurēt arī ar TEC saražoto elektrību.

Pieņemsim, ka arī nākamā gada februārī tiesas galīgais lēmums tomēr būs negatīvs - SPRK noteikumi nestāsies spēkā. Ko tas nozīmēs?

Mums kā LG klientam un vienlaikus kā elektroenerģijas ražošanas tirgus dalībniekam tas nozīmēs vēl vismaz pusotru gadu darbību brīvā elektrības tirgus apstākļos ar salīdzinoši neelastīgāku konkurētspēju kā citiem reģiona elektroenerģijas ražotājiem un tirgotājiem.

Saprotu, ka elektrības tirgus klientus tas neietekmēs. Taču - Latvenergo peļņa un konkurētspēja kritīsies? Vēl jo vairāk - visi elektrības tirgotāji, to vidū arī Latvenergo, paziņojuši, ka nākamgad elektrības cena gala patērētājiem būs zemāka par aptuveni 8%.

Tas, ka šobrīd LG apstrīdējusi tiesā SPRK lēmumu, nenozīmē, ka mēs neturpinām sarunas ar LG par iespējamiem labvēlīgākiem nosacījumiem gāzes cenas noteikšanai. Plānojot elektrības cenu piedāvājumus klientiem nākamajā gadā, mēs ņēmām vērā arī jaunos apstākļus - elektroenerģijas pārvades tīklu jaunos starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, kas viennozīmīgi ļaus mazināt elektrības gala cenu. Protams, arī nākamgad mēs plānojam ražot elektrību TEC, tomēr, zinot, ka pašreizējā gāzes cena neļauj TEC saražotajai elektrībai veiksmīgi konkurēt ar citu ražotāju piedāvājumiem, esam daudz piesardzīgāki un pasūtījām no LG daudz piesardzīgāku TEC piegādājamās gāzes apjomu - faktiski, lai nodrošinātu minimālo daudzumu nepieciešamās elektrības apjoma ražošanai. Protams, galvenais iemesls tam ir tieši neelastīgā gāzes cenas noteikšanas formula, kas pašreizējos apstākļos ietekmē saražotās elektrības cenas konkurētspēju, sevišķi zinot, ka elektrības cena nākamgad kritīsies naftas un mazuta cenu krituma dēļ.

Būtībā jau sākotnēji šaubījāties, vai LG atļaus izmantot savu infrastruktūru?

Precizēsim - liegumu, apturot SPRK noteikumu darbību, ir noteikusi tiesa, nevis LG. Taču - jā, plānojot nākamā gada darbības rādītājus, tomēr nepaļāvāmies uz to, ka mums būs iespēja jau nākamgad iepirkt gāzi faktiski brīvākā tirgū. Diemžēl, kā jau minēju, arī pati LG nav pretimnākoša, lai kaut vai eksperimentālā kārtā mēs varētu iegādāties vienu miljonu kubikmetru gāzes no cita tirgotāja un atgādāt pa LG cauruļvadiem to uz savām ražotnēm. Turklāt mēs vēlamies šajā gadījumā tikai pamēģināt, kā tehniski tas darbosies brīdī, kad gāzes tirgus Latvijā tiks atvērts. Minētais viens miljons ir tikai 0,2% no kopējā apjoma, ko mēs gadā iepērkam no LG - 500 miljoniem kubikmetru.

Vai Latvija ir gatava gāzes tirgus atvēršanai arī tajā pašā 2017. gada pavasarī? Daži enerģētikas speciālisti norāda, ka savulaik elektrības tirgus pilnīgas atvēršanas process bijis visai smagnējs. Tūlīt jau klāt 2016. gads - faktiski ir tikai gads laika kārtīgi tam sagatavoties.

Atklāti sakot, mēs nevaram būt pilnīgi pārliecināti par konkrētu gāzes tirgus atvēršanas brīdi. Patlaban likumprojektam ir iesniegti dažādi jauni priekšlikumi - gan par tirgus atvēršanu jau nākamgad, gan arī ierosinājumi liberalizācijas termiņu pārcelt uz 2018. vai pat 2019. gadu. Mūsu viedoklis ir - jo ātrāk gāzes tirgus tiks atvērts citiem tirgotājiem, jo visiem tas būs izdevīgāk, domājot arī par elektrības gala cenu patērētājam (te es runāju par pašu elektrības cenu). Nenoliegšu, mums daudz vienkāršāk ir plānot darbu un cenu politiku, ja ir regulēts tirgus, jo mums jāizveido aprēķini, lai nodrošinātu obligāto minimumu. Pastāvot atvērtam gāzes tirgum, klāt nāks nepieciešamība rēķināt, cik mums nepieciešams gada laikā iegādāties gāzi, par kādām cenām, no kuriem piedāvājumiem izvēlēties. Vienlaikus šiem faktoriem klāt Latvenergo iegūst daudz lielāku konkurētspēju brīvajā elektrības tirgū, jo varam saražot elektroenerģiju ar mazākām izmaksām, kas attiecīgi ļauj to pārdot par konkurētspējīgāku cenu biržā.

Tad kas ir labāk - gāzes tirgu atvērt vai ne? Turklāt kā un cik ātri labāk to būtu darīt?

Mans personīgais viedoklis - nebūtu lielas jēgas tirgu atvērt uzreiz pilnībā. Pareizā pieeja būtu līdzīga, kā tas notika ar elektrības tirgu, kad sākotnēji tirgu pakāpeniski atvēra juridiskajiem patērētājiem un tikai pēc tam arī pārējiem, respektīvi, mājsaimniecībām. Turklāt, ņemot vērā mājsaimniecību samērā mazo gāzes patēriņa apjomu, mājsaimniecības nekādas īpašas izmaiņas savā ģimenes budžetā nesajutīs, jo cenas var mainīties minimāli.

Noslēdzot sarunu, kādas ir prognozes? Vai gāzes tirgus var tikt atvērts ātrāk par 2017. gadu? Vai mēģināsiet tomēr LG «pielauzt» ļaut jums pamēģināt vismaz eksperimentālu partiju gāzes nopirkt un attransportēt uz saviem TEC?

Šaubos, vai tas notiks ātrāk par 2017. gada pavasari. Neesmu tik ļoti optimistiski noskaņots. Skaidrs, ka LG pastāv par savām komercinteresēm, un tas ir tikai normāli. Lai gan, ja mēs parēķinām, tad sanāk tā - ja arī mēs gāzi nepirktu no LG, tik un tā mēs izmantotu LG infrastruktūru, bet, iespējams, pat gribētu kādu noteiktu daudzumu iegādātās gāzes uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Skaidrs, ka šis pakalpojums maksā naudu - LG nopelnītu šādā veidā.

Tomēr mēs turpināsim ar LG sarunas, arī ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, un mēģināsim vienoties par izdevīgākiem nosacījumiem arī tam laikam, kamēr tirgus vēl nav atvērts citiem gāzes pārdevējiem. Starp citu, manuprāt, LG nemaz nebūtu pamats baidīties no tirgus atvēršanas, baidīties, ka tirgus atvēršanas rezultātā daļa klientu vairs nepirks gāzi no LG. Gāzes cenu veido daudzas komponentes, līdzīgi, kā tas ir ar elektrības cenu - transportēšanas, uzglabāšanas izmaksas un citi faktori, tāpēc ir visai iespējams, ka arī atvērtā tirgū konkurences apstākļos, izvērtējot visas nianses, piemēram, mēs tāpat iepirktu gāzi no LG, ja viņu piedāvājums mums būtu visizdevīgākais ekonomiski un stratēģiski.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pēc tam būs kūka

Koncertzāles Cēsis mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska (66) par koncertzāles 10 gadu jubileju, kultūras harmoniju, vēstures mantojumu, jaunām tradīcijām un nākotni.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?