Pašlaik būtisks apstāklis, kas varētu veicināt iedzīvotāju intereses kāpumu tieši par vērtspapīriem, ir tas, ka banku termiņnoguldījumi faktiski ir palikuši bez ienesīguma, taču iedzīvotāju rokās nonākošā naudas masa pamazām kļūst lielāka, veicinot strauju noguldījuma apjomu pieaugumu komercbankās. Taču, tā kā vienkāršs depozīts vairs nesniedz atdevi, bet naudas masa pieaug, var rasties apstākļu kopums, kas veicinās iedzīvotāju intereses palielināšanos par citiem uzkrāšanas veidiem, tajā skaitā ieguldījumiem akcijās.
Nopietnāka interese
Komentējot, kā Latvijas vērtspapīru tirgum veicies pagājušajā gadā, biržas Nasdaq Riga valdes loceklis Indars Aščuks norāda, ka virzība bijusi pozitīva. Pēc viņa teiktā, pērnajā gadā pavisam kopā tika atvērti 3770 jauni vērtspapīru konti, kas ir par 36% vairāk nekā 2014. gadā. «Nevar izslēgt, ka nākotnē bankas piemēros negatīvas likmes uzkrājumu glabāšanai naudas kontā, kas nozīmē piemaksāt par savu naudu. Tas varētu būt nopietns stimuls aktīvi meklēt alternatīvas naudas ieguldīšanai, un vērtspapīru tirgus ir laba iespēja,» spriež biržas pārstāvis. Vienlaikus viņš norāda, ka pagājušais gads ir bijis pozitīvs arī no peļņas iespēju viedokļa. Proti, biržas Nasdaq Riga indekss pagājušajā gadā pieauga par 45%, Baltijas tirgus kopumā - gandrīz par 15%. Turklāt izaugsme turpinās arī šogad.
Kopējā Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto vērtspapīru vērtība pērn palielinājās par 1,1 miljardu eiro, un to vērtība 2015. gada beigās sasniedza 4,5 miljardus eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu par 43% pieaudzis korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju kopējais kapitalizācijas apjoms pēc nominālvērtības, sasniedzot 1,4 miljardus eiro (2014. gadā - 995,17 miljoni eiro). Tāpat vērā ņemamu - 59% - pieaugumu uzrāda Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto akciju kapitalizācija, sasniedzot pusotru miljardu eiro (2014.gadā - 954,86 miljoni eiro). Salīdzinot ar 2014. gadu, par 29% ir pieaudzis kopējais korporatīvo parāda vērtspapīru emisiju skaits.
Izdevīgi uzņēmumiem
Minētā statistika liecina, ka Latvijas vērtspapīru tirgus varētu būt kļuvis interesantāks uzņēmumiem - gan tiem biznesa vides pārstāvjiem, kuri jau ir piesaistījuši finansējumu un izveidojuši savu priekšvēsturi publiskajā vērtspapīru tirgū, gan tiem uzņēmējdarbības pārstāvjiem, kuri vēl to gatavojas darīt. Pašreizējais laiks šāda finansējuma piesaistei ir ļoti labvēlīgs, jo, kā jau minēts, līdz ar jau notikušo procentu likmju kritumu termiņnoguldījuma ienesīguma faktiski nav, bet parāda vērtspapīru ienesīgums ir ievērojami samazinājies. Līdz ar to jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas tirgū neatkarīgi no tā, vai runa ir par akciju vai obligāciju emisijām, pretendē uz ļoti augstu investoru atsaucību, kas vienlaikus nozīmē, ka finansējumu uzņēmumiem ir iespēja piesaistīt ar aizvien izdevīgākiem nosacījumiem.
«Kombinējot banku un kapitāla tirgus finansējumu, uzņēmums var panākt zemākas kapitāla izmaksas ilgtermiņā un nodrošināt darbības nepārtrauktību arī laikā, kad ir krīzes. Krīzes laikā banku finansējums ir grūtāk pieejams, bet finansējums kapitāla tirgos un veselīga, sabalansēta uzņēmuma bilance dod iespēju veiksmīgi pārdzīvot šos laikus. Arī investori caur biržas investīcijām ir gatavi finansēt straujāku uzņēmumu izaugsmi un uzņemties lielāku risku nekā bankas,» situāciju vērtē I. Aščuks. Viņš piebilst, ka, lai Latvijā kapitāla tirgus un birža attīstītos, ļoti svarīga loma ir valstij, konkrēti tai piederošajiem uzņēmumiem. «Ja valsts uzņēmumi, piemēram, Latvijas dzelzceļš un Latvijas valsts meži, emitētu publiskās obligācijas vai daļēji kotētu tādus uzņēmumus kā Lattelecom vai Latvijas Mobilais telefons, valstij saglabājot kontrolpaketi, birža un kapitāla tirgus būtiski attīstītos,» prognozē biržas pārstāvis. Viņš skaidro, ka, kotējot lielos valsts uzņēmumus, tiek radīta labvēlīga ekosistēma investīciju videi kopumā. Šādā situācijā ienāk daudz investoru no ārzemēm, arī vietējiem investoriem šāds piedāvājums ir interesants, un tas iedrošinātu arī lielākos privātā kapitāla uzņēmumus ienākt kapitāla tirgū. «Turklāt privātpersonām un 2. pensiju līmeņa fondiem parādās investīciju iespējas Latvijas ekonomikā. Latvijas iedzīvotāji varētu ieguldīt šo sekmīgo lielo valsts uzņēmumu akcijās un veidot uzkrājumus nākotnei,» piebilst I. Aščuks.
Tirgus favorīti
Zemo procentu likmju laikā akcijas var būt kā alternatīva ieguldījumu veikšanai obligācijās vai banku depozītos, uzskata Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis. Tomēr, pēc viņa teiktā, jāatceras, ka zemās procentu likmes paceļ akciju cenas un tad, kad likmes augs, akciju cenas var arī samazināties. Vienlaikus eksperts norāda, ka Latvijas akciju tirgus ir samērā mazs - biržā nav daudz uzņēmumu -, vienlaikus tas ir arī samērā nelikvīds - parasti tirgū nav daudz pircēju un pārdevēju. Tomēr, pēc J. Spriņģa teiktā, Latvijas akciju tirgus pozitīvais aspekts ir tas, ka dažkārt samērā mazu uzņēmumu akciju cenas uzņēmuma labvēlīgas attīstības gadījumā var būtiski pieaugt. Kā pozitīvu piemēru finanšu rādītāju un akciju cenas izaugsmes ziņā J. Spriņģis min zāļu ražotāju Olainfarm. Piemēram, 2009. gadā Olainfarm akcijas cena vienbrīd bija tikai 0,40 eiro, taču tagad tā pietuvojusies astoņiem eiro gabalā, un arī uzņēmumu finanšu rādītāji pēdējo septiņu gadu laikā demonstrē jaunus rekordus.
Savukārt INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, raugoties no sava investīciju skatpunkta, uzņēmumus sadala divās kategorijās. «Pirmā - uzņēmumi, kuros es ieguldītu, jo saskatu biznesa potenciālu, un otrā - emitenti, ar kuriem pārskatāmā nākotnē var būt saistīti notikumi, kuri cels to vērtību,» stratēģiju skaidro finanšu tirgus speciālists. Pirmajā viņš noteikti iekļauj jau minētās Olainfarm akcijas, jo uzskata, ka šis farmācijas uzņēmums spēj ilgstoši uzrādīt darbības rezultātu kāpumu, arī pagājušais gads bija ar rekordlielu peļņu. «Olainfarm aktīvi meklē un paplašina noieta tirgus, pērk jaunus biznesus, tam ir labi diversificēts produktu portfelis. Bet jāņem vērā šī biznesa atkarība no attīstības valstu valūtu svārstībām, kā arī faktu, ka turpināt uzrādīt rekordus ir arvien grūtāk,» iespējas un draudus ieskicē A. Martinovs.
Viņš pievērš uzmanību arī telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja a/s SAF tehnika akcijām, jo uzņēmums mēģina iekarot plašo ASV tirgu, turklāt šajā virzienā gūst panākumus. Pārdošana Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģionā veidoja lielāko daļu no 2015./2016. finanšu gada otrā ceturkšņa apgrozījuma (64%) jeb 2,2 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā gada pirmajā ceturksnī un saistīts ar specifiskām klientu vajadzībām, pielāgotu datu pārraides risinājumu un produktu izstrādi. Ja uzņēmuma vadības plāns nostrādās, investori labi nopelnīs, uzskata A. Martinovs. Savukārt otrajā kategorijā viņš ierindo trīs uzņēmumus ar drosmīgu ieguldīšanas ideju, un šie uzņēmumi ir Latvijas kuģniecība, Latvijas balzams un Latvijas gāze. Eksperts pieļauj iespējamību, ka Latvijas kuģniecībai, Latvijas balzamam, visticamāk, notiks akciju atpirkšana par cenu, kas ir augstāka nekā pašreizējā cena biržā, ar prēmiju no 40% līdz 60%. Savukārt Latvijas gāzei briestot biznesa sadale, kas parasti nodrošina mazākuma akcionāriem piederošo aktīvu vērtības pieaugumu.
Jāpiebilst, ka Nasdaq Baltic vadītāja Arminta Saladžiene šogad maijā uzsvēra: «Finanšu un investīciju pasaule ir attīstījusies un strauji mainās, jo īpaši pēdējos gados.»