Iespēju paaugstināt PVN pamatlikmi intervijā Dienai pieļāva finanšu ministra amata kandidāts Andris Vilks, norādot, ka no šāda soļa būs grūti izvairīties, ja politiķiem neizdosies vienoties par tēriņu mazināšanu pietiekamā apmērā. Pret agrāk izskanējušo ideju atcelt samazināto 10% PVN likmi A. Vilks bija skeptisks, jo tad vajadzētu domāt par kompensējošiem mehānismiem mazturīgajiem, un tāpēc būtisku pienesumu budžetā nevarētu gaidīt. Kā ziņots, valsts 2011. gada budžets jākonsolidē (jāmazina izdevumi vai jāpalielina ieņēmumi) par 350-395 milj. latu. Divas trešdaļas no šis summas Vienotība cer gūt no tēriņu mazināšanas, pārējo - no nodokļiem. Otra iespējamās koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība gan nepieļauj PVN pamatlikmes celšanu, drīzāk lielāku budžeta deficītu.
To, cik daudz budžets iegūtu, ja PVN pamatlikme tiktu paaugstināta līdz 22%, par budžetu atbildīgajā Finanšu ministrijā (FM) Dienai nevarēja pateikt, vien norādīja, ka no nodokļiem PVN ieņēmumu plāns patlaban pildās vislabāk. Ja tiktu atcelta samazinātā PVN likme, kas ir spēkā vairākām precēm un pakalpojumiem, budžets iegūtu 95 milj. latu (pusi dotu medikamenti), liecina FM iepriekšējās aplēses. Nordea bankas ekonomists Andris Strazds sacīja, ka gūtie papildu ieņēmumi budžetā no samazinātās PVN likmes atcelšanas, pat ņemot vērā kompensējošos mehānismus maznodrošinātajiem, varētu būt aptuveni līdzīgi kā no PVN pamatlikmes paaugstināšanas par vienu procentpunktu. Ja jāizvēlas starp samazinātās PVN likmes atcelšanu un pamatlikmes paaugstināšanu, ekonomisti atbalsta pirmo versiju.
Latvijas krājbankas ekonomiste Olga Ertuganova norādīja: piemērojot samazināto PVN likmi, valsts padara atsevišķas nozares par prioritārām. A. Strazds piebilst, ka ar ziņu, ka varētu tikt paaugstināta PVN pamatlikme, tiek dots signāls: «Vēl mazliet paaugstināsim visiem pārējiem, lai atsevišķas nozares varētu turpināt izmantot tām agrāk piešķirtās privilēģijas.» Paaugstinot PVN pamatlikmi, pieaugtu kopējais cenu līmenis visām precēm, samazinātās likmes atcelšanas gadījumā sadārdzinātos atsevišķas preces, vērtē ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs bilst, ka PVN celšana nozīmētu ne tikai augstāku inflāciju un mazāku pirktspēju, bet arī tautsaimniecības konkurētspējas samazinājumu.
Ekonomisti mudina nepieciešamo naudu rast, ceļot nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamām platībām, mazinot subsīdijas valsts un pašvaldību uzņēmumiem, sakārtojot valsts pārvaldi, stingrāk kontrolējot pašvaldību tēriņus, turpinot reformas veselības un izglītības jomā. Budžets papildu naudu gūtu, ja jau no nākamā gada sākuma tiktu iedzīvināta nodokļu amnestija, rosina Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēde Lienīte Caune.