Pašreizējais rekords pieder bijušajam ASV Gaisa spēku pilotam Džo Kitingeram, kurš 1960. gada 16. augustā ar gaisa balonu pacēlās līdz 31,2 kilometru augstumam un sāka bīstamo lēcienu, kas ilga 13 minūtes un 45 sekundes. Brīvā kritiena laikā Dž. Kitingers sasniedza ātrumu 988 kilometri stundā un tika pakļauts aukstumam mīnus 70 grādu pēc Celsija. Jāņem vērā, ka viņš fenomenālo rekordu sasniedza ar aprīkojumu, kas no mūsdienu viedokļa ir niecīgs.
F. Baumgartners šonedēļ paziņojis, ka vēlas nolēkt no 36,5 kilometru augstuma. Viņš ir pārliecināts, ka mēģinājums izdosies, jo pēdējie testa lēcieni esot noritējuši veiksmīgi. «Es to varu sasniegt, es to varu paveikt. Ekipējums strādās,» viņa teikto citē BBC.
Par austrieša ekipējuma galveno komponentu tiek uzskatīts ultramodernais tērps, kuram ir jānodrošina aizsardzība pret ārkārtējo gaisa spiedienu un jāapgādā ar skābekli. Nopietnāka plaisa aizsargtērpā var novest lēcēju bezsamaņas stāvoklī, viņa audi var uztūkt, bet acu un mutes šķidrums var sākt vārīties.
Lēciena laikā austrietim ir iespējams sasniegt vēl trīs rekordus. Viņš var veikt augstāko lidojumu ar gaisa balonu, ilgāko brīvo kritienu (aptuveni piecas minūtes un 30 sekundes) un kļūt par pirmo cilvēku, kas pārsniedzis skaņas ātrumu (1238 kilometri stundā), neatrodoties transportlīdzeklī, raksta SPACE.com.