Automašīnu un autogāzes tirgotāji stāsta, ka līdz šim interese par autogāzi bijusi viļņveidīga. «Tiklīdz benzīna cena uzlec virs 70 santīmiem, interese pieaug. Taču, kad benzīna cena strauji pietuvojās latam un nav nekādu cerību, ka tā atkal varētu samazināties, rindas pie gāzes iekārtu uzstādītājiem jau bija sagaidāmas,» saka autoeksperts Uģis Vītols.
Kliedē mītus
Lai arī pa šiem gadiem cenas cēlušās abiem degvielas veidiem, visu šo laiku saglabājusies stabila attiecība - gāze divas reizes lētāka nekā benzīns. Dienas aptaujātie gāzes iekārtu uzstādītāji stāsta, ka tam ir vismaz divi iemesli. Viens ir samērā lielais, tomēr vienreizējais ieguldījums - gāzes iekārtas uzstādīšana maksā vairākus simtus latu. «Daudziem izšķirties par gāzes iekārtu traucē naudas līdzekļu trūkums, jo ir ierobežots līzinga kompāniju un kredītiestāžu piedāvājums. Cilvēki krāj naudu vai mēģina iegūt to kur citur, lai pārbūvētu mašīnu,» stāsta firmas Gideons īpašnieks Jānis Stahovskis, piebilstot, ka pie viņiem Valmierā rindā jāgaida vismaz divas nedēļas. Rīgā šīs rindas ir garākas. Firmas Autogāze līdzīpašnieks Rolands Kudulis stāsta, ka te rindā jāgaida pat mēnesis, kaut gan visi uzņēmuma resursi šobrīd koncentrēti tikai uz gāzes iekārtu uzstādīšanu. Līdzīga situācija arī citos servisos.
Otrs iemesls ir mīts par gāzes smaku, iekārtas bīstamību, dzinēja bojāšanu, degvielas patēriņa pieaugumu un mašīnas jaudas kritumu, kas iesakņojušies braucēju prātā. Tos mēģina kliedēt gan gāzes iekārtu uzstādītāji, gan arī paši automašīnu īpašnieki, kuri izvēlējušies braukt ar gāzi. «Nu nekas tur nesmird, un braukt ar gāzi ir tikpat droši vai bīstami, cik vakarā mājās uzcept olu,» saka skrīverietis Lauris, kurš pirms astoņiem gadiem savu pirmo mašīnu pārbūvēja braukšanai ar gāzi, bet otro jau apzināti pirka ar gāzes iekārtu. «Ja sajūt gāzes smaku, tas nozīmē, ka bojāta gāzes iekārta un jādodas uz servisu,» piebilst Lauris. Viņš stāsta, ka pēc gāzes iekārtas uzstādīšanas, regulāri apciemojot radus Kurzemē, vairs nevajadzēja ar bažām lūkoties te naudas makā, te - cik bākā palicis benzīna. «Nauda, ko ieguldīju gāzes iekārtā, atmaksājās gada laikā,» izrēķinājis skrīverietis.
Valsts zaudē
Lietoto automašīnu tirgotājs Uģis Vītols iesaka - katram, kurš vēlas braukt ekonomiskāk, jāizpilda mājasdarbs. Jāizrēķina, vai ir vērts veikt šādu ieguldījumu, jo svētdienas braucējiem ar ekonomiskām mašīnām tas neatmaksājas. Gāzes iekārtas ir vērts izvēlēties mašīnām ar lielu dzinēja tilpumu un tiem, kas tiešām brauc daudz. Rīdzinieks Agris ikdienā pārvietojas ar Honda Accord, kurai ir divu litru motors. Viņš mēnesī nobrauc ap tūkstoš kilometru. «Izrēķināju, pat ja gāzes patēriņš ir nedaudz lielāks nekā benzīna, cenas starpība ļauj mašīnas pārbūvē ieguldītos 500 latu atgūt 10 mēnešu laikā,» saka Agris. Viņš skaidro, ka jaunās paaudzes gāzes iekārtas būvētas tā, lai nebūtu jābaidās arī par dzinēja bojāšanu: «Vienkārši regulāri jāveic visas nepieciešamās apkopes.» Viņam piekrīt arī Lauris, kurš saka - gāzes iekārtas uzstādīšana viņu iemācījusi rūpēties par mašīnu tā, kā par to vajadzētu rūpēties ikvienam un regulāri.
Agris sīki aprēķinājis ne tikai personīgos ieguvumus un zaudējumus, atsakoties no benzīna un izvēloties gāzi. Viņš aprēķinājis arī to, cik valsts no viņa neiekasēs akcīzes nodokļa veidā - tā zaudēšot vismaz 400 latu gadā. Ekonomikas ministrijas speciālisti uz to norāda, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties, ar kādu mašīnu braukt un kādu degvielu izvēlēties, un atzīst, ka augstās benzīna cenas nenoliedzami veicinās autogāzes tirgus straujāku attīstību.
Citas alternatīvas
Pasaulē kā alternatīva salīdzinoši dārgajai degvielai ir mašīnas ar elektro un ūdeņraža motoru, kas Latvijā gan vēl ir tikai iedīglī. Elektromobiļi gan Rīgā šur tur manīti, taču tie lielākoties ir tādi minivagoniņi, ar kuriem vizina tūristus vai, piemēram, Bērnu klīniskās slimnīcas teritorijā pārvadā traukus ar ēdienu. Šur tur manīts arī pa kādam elektroskūterim. Tomēr elektroautomobili klasiskā izpratnē diez vai atradīsim. Latvijā nav arī atbilstošas infrastruktūras šādu auto uzlādēšanai. Pirms pāris gadiem LU Cietvielu fizikas institūtā uzbūvēts arī automobiļa prototips ar ūdeņraža dzinēju, taču ielās tas gan vēl nav izbraucis, jo pētījumi šajā jomā vēl turpinās.