Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis jau paspējis aprēķināt, ka tādā gadījumā teātrim ir nākamajā gadā papildus nepieciešami 140 000 latu, ar kuriem samaksāt sociālo nodokli no autoratlīdzībām. Līdzīgu summu Dienai nosauca arī Dailes teātra direktors Andris Vītols. To ātri «uzķēra» Kultūras ministrija, kura 23. augustā oficiāli izplatītā preses paziņojumā arī operēja ar šādu summu.
Taču kultūras iestāžu vadītāju satraukumam šoreiz nav pamata, jo runa nav par VSAOI piemērošanu visām saņemtajām autoratlīdzībām. Kā Dienai skaidroja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece, topošie grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu attieksies tikai uz tiem radošo profesiju pārstāvjiem, kuri saņem autoratlīdzību, vienlaikus esot arī darba tiesiskajās attiecībās kā darba ņēmēji. Proti, ja līdz šim, piemēram, gaismotājs teātrī, kuram līdztekus darba algai bija arī autorlīgums, varēja pats izvēlēties maksāt vai nemaksāt VSAOI, tad turpmāk VSAOI no autorlīgumā paredzētās summas obligātā kārtā būs jāmaksā darba devējam un darba ņēmējam (attiecīgi 24,9% un 11%). Taču, ja teātris kādam iestudējumam piesaista scenogrāfu, kurš nav štata darbinieks, tad darba devējam (šajā gadījumā teātrim) arī turpmāk par izmaksāto autoratlīdzību nebūs jāmaksā VSAOI.
Kā skaidro J. Muižniece, grozījumu mērķis ir paaugstināt sociālās garantijas tiem strādājošajiem, par kuru ienākumu lielu daļu - honorāriem - netiek maksāts sociālais nodoklis. «Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ par kādā nozarē strādājošajiem darba devējam nevajadzētu maksāt VSAOI no visiem gūtajiem ienākumiem. Tā ir legalizēta aplokšņu nauda,» norādīja ierēdne. Vislielākā ietekme šiem grozījumiem būs tieši uz medijiem, kur pierasta prakse ir lielāko daļu ienākumu štata darbiniekiem - žurnālistiem, fotogrāfiem, operatoriem - maksāt kā autoratlīdzību.
Tiem radošo profesiju pārstāvjiem, kuri nav saistīti ar štata vietu kādā iestādē, bet brīvi pārdod savus radošos darbus, pretī saņemot autoratlīdzību, pēc grozījumu pieņemšanas nekas nemainīsies. Tāpat kā līdz šim, šiem cilvēkiem būs jādeklarējas kā pašnodarbinātajiem un jāmaksā VSAOI, ja ienākumi mēnesī pārsniedz 200 latu. Ja tiek uzrakstīts reizi mēnesī raksts kādam žurnālam un saņemta atlīdzība, kas nepārsniedz 200 latu, no tās arī turpmāk VSAOI nebūs jāmaksā.
O. Rubenis Dienai neslēpj savu izbrīnu un uzsver, ka «mēs visi sapratām, ka runa ir par VSAOI piemērošanu visām autoratlīdzībām, turklāt tās maksā nevis autoratlīdzības saņēmējs, bet izmaksātājs. Mūsu teātrī ir salīdzinoši maz tādu cilvēku, kuri līdztekus algai saņem vēl arī honorārus. Vislielākās autoratlīdzības tiek maksātas pieaicinātiem režisoriem, scenogrāfiem, kostīmu māksliniekiem, horeogrāfiem, kas nav štatā. Taču man joprojām nav skaidrs, kas notiek gadījumā, ja es uz autoratlīdzības pamata piesaistu režisoru, kurš ir darba tiesiskajās attiecībās, bet strādā citā teātrī.»
Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe Dienai atzina, ka, gluži tāpat kā citi radošo profesiju pārstāvji, nav sapratusi, ka runa ir tikai par tām autoratlīdzībām, kuras saņem cilvēki, kuri vienlaikus ir arī štata darbinieki. «Tad jau skats ir cerīgāks, jo tādu cilvēku kultūras nozarē nemaz nav tik daudz.»
Lai atbildētu uz visiem kultūras nozares pārstāvju neskaidrajiem jautājumiem, vakar notika Kultūras alianses, kas pārstāv vairāk nekā 5000 radošo savienību biedru un kultūras nozares profesionāļu, pārstāvju tikšanās ar Labklājības ministriju. Diena jau vēstīja, ka labklājības ministre Ilze Viņķeļe ir apsolījusi, ka nākamie likuma grozījumi taps kopā ar visām iesaistītajām pusēm.