Raimonds Tiguls
Ar vecāka gadagājuma cilvēkiem man veidojas daudz labāks kontakts nekā ar saviem laikabiedriem. Taču lielākās autoritātes vairs nav starp dzīvajiem. Pirmām kārtām tas bija tēva tēvs - kārtīgs latvietis līdz sirds dziļumiem. Patriots, bijis izsūtīts uz Sibīriju. Pēc rakstura līdz pēdējam brīdim absolūti dzīvespriecīgs cilvēks. Otra bija manas mammas mamma - latgaliete, ar izteiktu dzīves gudrību. To, ko viņa man mācījusi, visu dzīvi esmu ņēmis vērā. Pateicoties viņai, arī nodarbojos ar mūziku, viņa bija tas cilvēks, kas mani atbrīvoja no jautājuma: ko dzīvē vēlos darīt un ko darīšu. Man tas bija pašsaprotami, un vecmammai te bijusi ļoti liela loma.
Signe Apsīte
Dienas žurnāliste
Apbrīnoju cilvēkus, kuriem izdodas saglabāt enerģisku optimismu un eleganci. Tos, kuri spēj saglabāt sirdī daļiņu jaunības, kas papildināta ar dzīves laikā gūto viedumu. Ir virkne cilvēku, no kuriem vēlētos ko «aizņemties» un iemācīties. Piemērs tam ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane, kā arī žurnāliste Tekla Šaitere, kura apbur ar savu saulainumu. Un, protams, mana vecmāmiņa Ģertrūde, kura ir kā nesavtīgas mīlestības paraugs.