Avārija, kurā cieta Ilva Karpova, bija tik spilgta, ka to atspoguļoja arī mediji. Raidījums Degpunktā tās pašas dienas vakarā atklāja sadursmes gaitu, norādot, ka Toyota vadītājs nebija izvēlējies pareizu braukšanas ātrumu un ietriecās priekšā braucošajā Mercedes, kas pēc trieciena ielidoja joslu sadalošajās margās, tur arī paliekot.
Mercedes vadītāja I. Karpova ar neatliekamās medicīniskās palīdzības auto tika nogādāta slimnīcā. Avārijā viņa guva galvas traumu un smadzeņu satricinājumu ārstēja trīs mēnešus. «Es karājos uz tās barjeras, manas autovadītāja durvis bija tā iesprūdušas, ka nevarēju tās atvērt. Auto stāvēja slīpi, un man bija bail ar savu sasisto galvu pārvietoties uz otru pusi. Toyotas vadītāja izkāpa no sava auto, bet man klāt nepienāca,» toreiz notikušo atceras I. Karpova.
Trakākais pēc tam
Dažas dienas pēc nelaimes Valsts policijas Satiksmes noziegumu izmeklēšanas birojs sāka kriminālprocesu. Rīgas Autotransporta prokuratūra pēc lietas izskatīšanas nolēma pie kriminālatbildības saukt Toyotas autovadītāju, jo viņa nav ievērojusi vairākas Ceļu satiksmes noteikumu prasības. I. Karpovai sākumā likās, ka trīs mēneši, ko viņa pavadīja ārsta uzraudzībā, ārstējot galvas traumu, būs visgrūtākie, tomēr smagāks par šo posmu izrādījās ilgais un dīvainais tiesvedības process. Tas vēl nav beidzies. Lieta patlaban atrodas pirmās instances tiesā.
Pirmā tiesas sēde notika tikai pēc pusotra gada. Lieta tika nozīmēta pie nu jau bijušā tiesneša Ziedoņa Strazda, kurš tiek turēts aizdomās par to, ka fiktīvi nodarbinājis cilvēkus. Kad viņa iespējamajiem pārkāpumiem pievērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), lieta par autoavāriju tika atlikta. To nozīmēja tiesnesei Ilzei Vanagai. Tomēr izskatīšanu atcēla, to pamatojot ar konkrētās tiesas lielo aizņemtību.
«Starp katru lēmumu ir jāgaida apmēram trīs četri mēneši. Aprīlī mana lieta tika pārsūtīta uz citu tiesu, kur izskatīšanai to nozīmēja tikai jūnija beigās. To skatīja tiesnese Karīna Kazārova. Divas reizes lieta tika noņemta no izskatīšanas, jo bija citas, daudz nozīmīgākas lietas. Tikai divas tiesas sēdes vispār ir notikušas,» atklāj I. Karpova.
Dīvainības ap ekspertīzēm
Visvairāk jautājumu rada dīvainības ap ekspertu atzinumiem. Pirmo atzinumu dažus mēnešus pēc avārijas veica Valsts tiesu ekspertīžu biroja speciālists Aleksandrs Karlins. Savā īsajā pētījumā viņš secināja, ka noteikt automobiļu braukšanas ātrumu, automobiļu sadursmes vietu, savstarpējo stāvokli, kā arī sadursmes mehānismu nav iespējams.
Dienas rīcībā nonācis arī cita eksperta atzinums, kas tika veikts pēc dažiem mēnešiem. Apstākļus no jauna bija pētījis šī paša biroja speciālists Oskars Irbītis. Analīze bija krietni izvērstāka, un izrādījās, ka secinājumus veikt ir iespējams. Viņš noraidīja Toyotas autovadītājas izklāstu par avārijas gaitu, norādot, ka «versija ir tehniski nepamatota un neatbilst lietas objektīvajiem datiem. Pie norādītā kontakta veida automobilis Mercedes Benz pēc sadursmes būtu ieguvis tendenci pārvietoties uz ceļa labo pusi un, visticamākais, būtu nobraucis no brauktuves ceļa labajā pusē, nevis ietriecies ceļa nožogojumā brauktuves kreisajā pusē». Tas bija tikai viens no paskaidrojumiem atzinumā, kas apgāza apsūdzētās versiju. Pēc tam sekoja vēl divi atzinumi, kas kopējo stāstu padara arvien pretrunīgāku. Patlaban top nākamais.
Saistītie cilvēki
Analizējot, kāpēc ekspertīžu lēmumi tik ļoti atšķiras, neiztikt arī bez Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta un Lursoft datu bāzēm. Saikni, kas cietušajai patlaban neļauj panākt labvēlīgu iznākumu, iespējams, paskaidro kāda konkrēta attiecību ķēde. Apsūdzētās advokāte Nastasja Frīdmane ir precējusies ar Valsts tiesu ekspertīžu biroja speciālistu Leonīdu Ivanovu. Pirms vairākiem gadiem viņš kopā ar savu kolēģi Aleksandru Karlinu, kas veica pirmo ekspertīzi par Ilvas Karpovas avāriju, dibināja uzņēmumu. Tas tika reģistrēts apsūdzētās advokātes N. Frīdmanes dzīvoklī. Dienai N. Frīdmane pilnībā noliedz, ka šīs attiecības kaut kā ietekmētu lietas gaitu: «Mans vīrs nekad nav strādājis šajā firmā, viņš nekad no tās nav guvis ienākumus. Jau vairāk nekā gadu viņam šajā firmā nav nekādu daļu.» Uz jautājumu, kāpēc viņš dibināja firmu, ja pats tur nestrādā, viņa atbildēja, ka «cilvēki dibina firmas, lai veiktu komercdarbību, bet ne vienmēr visi veic komercdarbību. Firmas dibināšana nenozīmē, ka cilvēkam tur obligāti ir jāstrādā. Ja firma ir veiksmīga un strādā ar peļņu, viņš varētu gūt dividendes.»
Pirms kāda laika žurnāls Sestdiena rakstīja par stāstu, kur līdzīgā tiesvedību un ekspertīžu virpulī bija iepīts kāds vīrietis. Arī tajā cirkulēja šie paši uzvārdi un šīs pašas ģimeniskās saites. Pēc publikācijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka izvērtēt iespējamo interešu konfliktu, tomēr to konstatēt neizdevās. Ar sveci neviens stāvējis klāt nav, tāpēc ar formālām metodēm izmērīt, cik cieša ir advokātes ģimenes draudzība ar ekspertiem un vai tā ietekmē lēmumus, būtībā ir neiespējami.