Pārspēj pat sporta auto
Laikā, kad bagātie kļūst arvien bagātāki, mākslas darbi un dārglietas kļūst par iecienītu alternatīvu investīciju veidu, kur ieguldīt milzu bagātības. Lielais pieprasījums pēc šīm lietām liek ekspertiem lēst, ka pasaules turīgākie cilvēki gatavi ieguldīt vairāk naudas investīcijās, kas pašiem nes prieku un pie reizes grezno mājokli.
Kā vēsta nekustamā īpašuma kompānijas Knight Frank 2013. gada Ziņojums par bagātību, tēlotāja māksla ir «iecienītākā investīcija kādā kaislībā» to indivīdu vidū, kuru aktīvi pārsniedz 30 miljonus dolāru. Mākslas darbi bagātnieku iekārojamāko pirkumu vidū pārspēj vīnus, pulksteņus, greznus automobiļus un sporta komandas. Piektā daļa ziņojumā aptaujāto privāto banķieru un konsultantu atzina, ka viņu klienti 2012. gadā palielinājuši ieguldījumus mākslā.
Eksperti izsoļu namos to dēvē par jaunu ēru. «Kopš recesijas bagātie kļuvuši bagātāki, kamēr vidusšķiras algas vairāk stagnē,» žurnālam Forbes uzsvēra Tomass Gelbraits no interneta izsoļu nama Paddle8. Pēdējos gados ir neierasti augsta aktivitāte tieši dārgāko mākslas darbu tirgū, turklāt miljoniem vērtos darbus esot daudz vieglāk pārdot nekā lētākos.
«Tirgus ir polarizēts: augšgalā klājas ļoti labi, kamēr vidējam un zemākas cenas tirgum kopš 2009., 2010. gada klājas grūtāk,» telekanālam CNBC apstiprināja Klēra Makendrū no Dublinā bāzētās mākslas tirgus izpētes kompānijas Art Economics un piebilda, ka šis ir īpaši darbīgs laiks mākslas tirgotājiem, kas piedāvā augsti novērtētu mākslinieku darbus. Šobrīd īpašā cieņā esot pēckara gadu un mūsdienu mākslas darbi.
Laikmetīgās mākslas popularitāte ievērojami augusi pēdējā desmitgadē. 2002. gadā pasaulē pārdoto mūsdienu mākslas darbu kopējā summa bija ap 850 miljoniem dolāru, savukārt 2012. gadā šī summa sasniedza jau sešus miljardus, vēsta Artnet apkopotie dati. Laikmetīgā māksla ir salīdzinoši viegli pieejama, turklāt kalpo par statusa simbolu, kam nākotnē ir lielas izredzes tapt vēl vērtīgākam.
Izķer retumus
Šonedēļ pārdotā F. Bēkona trīskāršā glezna tapusi 1969. gadā, un tā bija pirmā reize, kad tā nonākusi izsolē. Tajā atainots mākslinieks Luciāns Freids, ar ko F. Bēkons bija draugos. Darba sākumcena bija 80 miljoni dolāru, taču sešu minūšu intensīvas vairāksolīšanas laikā tā par 142,4 miljoniem dolāru tika pārdota kādam noslēpumā turētam pircējam, kurš izsolē piedalījās ar telefona starpniecību.
Darbs salīdzinoši ir retums, jo F. Bēkons nebija tik ražens kā citi mākslinieki, piemēram, Endijs Vorhols, kura septiņus radītos darbus izsoļu nams Christie's piedāvāja tajā pašā dienā, kad Luciāna Freida trīs studijas. Darbu retums, kombinēts ar šī brīža laikmetīgās mākslas tirgus popularitāti, ir recepte jauniem rekordiem, pārliecināti eksperti. Līdz šim rekords piederēja par 119,9 miljoniem izsolītajai Edvarda Munka gleznai Kliedziens.
Dārgāk izsolītais briljants pasaulē tagad ir Rozā zvaigzne, ko par 83 miljoniem dolāru iegādājās Ņujorkas dimantu apstrādātājs Īzaks Volfs. Tas ir viens no retākajiem dārgakmeņiem pasaulē. Vairākums rozā briljantu sver zem pieciem karātiem, taču Rozā zvaigzne, ko jaunais īpašnieks domā pārdēvēt par Rozā sapni, ir gandrīz 60 karātu smaga.