Avārija pastiprināja Kazahstānas iepriekš paustās bažas par videi kaitīgo izmešu daudzumu, ko palaišanas laikā rada Proton-M degviela - īpaši toksiskais heptils. Lai samazinātu izmešu daudzumu, Astana pagājušā gada beigās paziņoja, ka 2013. gadā krieviem atļaus veikt 12 no plānotajām 17 Proton-M raķešu palaišanām.
Baikonuras pilsētai, kas kopš Padomju Savienības sabrukuma ir iznomāta Krievijai, kosmodroma piesaistītā milzīgā nauda ir gājusi secen, tādēļ tā vairs neatgādina vietu, kas kādreiz bija viens no padomju intelektuālajiem centriem.
Aicina palikt mājās
Nesējraķete, kurai izplatījumā bija jānogādā trīs satelīti (tie bija paredzēti Krievijas globālās navigācijas sistēmai Glonass), 17 sekundes pēc pacelšanās samazināja ātrumu un sāka krist. Pirms sadursmes ar zemi tā sadalījās un aizdegās. Avārija bija redzama tiešraidē telekanālā Rossija 24.
Krievijas kosmosa aģentūra Roskosmos paziņoja, ka incidents noticis tāpēc, ka negaidīti izslēdzās nesējraķetes dzinēji. Izmeklēšana noskaidros, kādēļ tā notika. Pēdējos trīs gados tas ir otrais gadījums, kad Proton-M raķete avarē drīz pēc palaišanas.
Krievijas ziņu aģentūra Interfax vēstīja, ka palaišanas brīdī nesējraķetes degvielas tvertnē atradās 500 tonnas heptila, tādēļ liela daļa no tā varēja piesārņot vietu, kur piezemējās raķetes atlūzas.
Pēc avārijas, kuras laikā neviens necieta, slēdza piekļuvi kosmodromam. Kazahstānas varasiestādes sākotnēji plānoja evakuēt apkārtnē dzīvojošos, jo bija bažas par gaisa piesārņojumu, tomēr vēlāk trauksmi atcēla.
Neskatoties uz to, Kazahstānas Iekšlietu ministrija instruēja kosmodroma apkaimē dzīvojošos bez vajadzības neatstāt telpas un neatvērt logus, kā arī lika slēgt tirdzniecības vietas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, ziņo Reuters.
Agrākais lepnums grimst
Baikonuras kosmodroms, no kura savulaik Visumā nogādāja pirmo satelītu, dzīvnieku un cilvēku, pašlaik ir viena no tikai divām vietām, no kurām izplatījumā var nogādāt astronautus. Tādēļ no kosmodroma ir atkarīgi ne tikai krievi, bet arī amerikāņi, eiropieši un japāņi.
Krievija par kosmodroma un netālu esošās Baikonuras pilsētas nomu ik gadu Kazahstānai maksā 115 miljonus dolāru (61 miljons latu), bet vēl 50 miljonus dolāru (26,5 miljoni latu) atvēl kosmodroma uzturēšanai.
Tomēr ne Kazahstāna, ne Krievija Baikonuras pilsētā, kur mīt aptuveni 36 tūkstoši cilvēku, pēdējos 20 gados nekādas investīcijas nav veikusi. Par to liecina noplukušie daudzstāvu nami, neasfaltētās ielas un bedrainie ceļi, pa kuriem uz kosmodromu nogādā astronautus. «Pilsētas iedzīvotāji palaiž kosmiskās raķetes, bet pilsēta izskatās kā no trešās pasaules valsts,» amerikānis Džene Ragans, kurš nesen apmeklēja Baikonuru, stāsta The New York Times.
Viņš nav tālu no patiesības, jo pirmie mobilie telefoni Baikonurā parādījās 2004. gadā, bet vietējā slimnīca pie magnētiskās rezonanses aparāta tika 2011. gadā.
Nav paredzams, ka agrāko PSRS lepnumu tik drīz izvedīs no pagrimuma. Kazahstāna ir paudusi vēlmi pārskatīt Baikonuras īres nosacījumus, uz ko Krievija atbildējusi ar draudiem pilnībā pamest pilsētu pēc tam, kad 2018. gadā tā pabeigs būvēt kosmosa centru Vostočnij Amūras apgabalā, netālu no robežas ar Ķīnu.