Līdzīgi kā kvalifikācijas cikla pirmajā spēlē rudenī pret Lietuvu, arī Ceļē latvietes iesāka ar sasteigtu, kļūdām un neprecīziem metieniem bagātu spēli uzbrukumā, ļaujot pretiniecēm iegūt pārsvaru; treneri to skaidroja ar nelielo sagatavošanās laiku. «Jā, bija uzstādījums censties izmantot iespējas ātrajiem uzbrukumiem, lai tiktu pie brīvajiem metieniem, taču nebija mērķa skriet pa galvu pa kaklu. Ja neizdevās noslēgt uzbrukumu uzreiz, vajadzēja pāriet uz pozicionālu uzbrukumu un censties izmantot mūsu auguma pārsvaru. Brīžiem pietrūka pareizu lēmumu, brīžiem - savstarpējās saprašanās,» Latvijas Basketbola savienības mājaslapā citēts treneris Zībarts. Rīgā pret lietuvietēm palīdzēja attapties daudzbalsīgais līdzjutēju atbalsts, taču Ceļē tāda nebija, un Latvijas komandā, turpinoties neveiksmēm, pieauga arī stress, kas nekādi neveicināja metienu precizitāti. Pievīla komandas līderes: pamatpiecnieka spēlētājas trāpīja vien 11 no 48 metieniem, turklāt šo skaitli kaut cik pieklājīgu ļāva noturēt Anete Šteinberga (5/12), savukārt Elīna Babkina, Anete Jēkabsone-Žogota, Gunta Baško-Melnbārde un Zane Teilāne kopā trāpīja vien sešus no 36 metieniem.
Spēles pirmajā pusē vēl izdevās noturēt aizsardzību, taču, ilgstoši esot vadībā, pretinieces spēlēja arvien brīvāk un pārliecinošāk, pilnībā izmantojot savu pārsvaru saspēles vadītājas pozīcijā, kur spoži darbojās viņu zvaigzne Nika Bariča. Viešņām pietrūka spēles organizācijas, jo Elīnas Babkinas spēlē joprojām bija jūtams spēļu prakses trūkums, bet otra saspēles vadītāja Anda Eibele palika uz rezervistu soliņa. «Sliktākais, ka zaudējām daudzās divcīņas. Pirms spēles visi runājām, ka jāspēlē asi un agresīvi, ka baltie cimdi jāatstāj ģērbtuvē. Diemžēl laukumā šo īpašību pietrūka, savukārt slovēnietes, kā jau dienvidslāvu skolas pārstāves, asā basketbolā jutās kā zivis ūdenī. Pie sava groza ļāvām viņām izcīnīt septiņpadsmit bumbas, ļaujot uzbrukt atkārtoti un pašām paliekot bez ātrajiem uzbrukumiem,» sacījis treneris.
Komanda svētdien vakarā atgriezās Rīgā, bet jau trešdien Ķēdaiņos jāspēlē ar Lietuvu. Ceļazīmi uz finālturnīru iegūs tikai grupas uzvarētājas, kā arī sešas no deviņu grupu otro vietu ieguvējām, tāpēc šai cīņai jau būs «būt vai nebūt» raksturs. Latvietēm gan paliks teorētiskas izredzes arī zaudējuma gadījumā, taču komandas treneri aicina uz tām pārlieku nepaļauties un savu situāciju uzlabot jau Lietuvā.