Kas ir Pasaules atmiņa?
UNESCO programma Pasaules atmiņa ir izveidota 90.gadu vidū, zināmā mērā ietekmējoties no daudz populārākā un mums visiem labāk zināmā Pasaules mantojuma saraksta, kurā iekļauti kultūras un dabas pieminekļi. Taču pastāv daudzi pārvietojami dokumentāri objekti, kuri arī ir pieminekļi jeb kultūras mantojums, tāpat apdraudēti un aizsargājami, saglabājami, popularizējami un padarāmi pieejami sabiedrībai. Tās ir tekstu, attēlu, skaņas, kustību fiksācijas visdažādākajos nesējos, piemēram, uz papīra, filmas u.tml. Tāpēc tika radīta programma Pasaules atmiņa un tās reģistrs.
Ir nācies dzirdēt jautājumus, ar ko UNESCO programmas Pasaules atmiņa reģistri atšķiras no citiem līdzīgiem sarakstiem, piemēram, Kultūras kanona. Lūk, Kultūras kanona kontekstā mēs runājam tikai par radošo kultūras vai mākslas sasniegumu, savukārt programmas Pasaules atmiņa reģistrā ir arī citas jomas, kas saistītas ar visas civilizācijas attīstību. Pasaules atmiņas reģistrā ir daudzas lietas, kas stāv visai tālu no kultūras, tajā tiek iekļauti objekti, kas attiecas gan uz saimniecisko, gan tehnisko, gan zinātnisko mantojumu. Otra atšķirība ir tā, ka Pasaules atmiņas reģistrā ir svarīgi, lai «objekts» būtu autentisks, oriģināls «dokuments». Un visbeidzot - lai iekļūtu Pasaules atmiņas reģistrā, ir ārkārtīgi būtiski pierādīt, kāda «objektam» ir bijusi ietekme uz visu pasauli.
Ietekme uz pasauli
Lēmums par mūsu Dainu skapja iekļaušanu bija viens no grūtākajiem. Smagākās diskusijas bija tieši par to, kāda tam ir ietekme uz visu pasauli. Pateicoties Vairas Vīķes-Freibergas iepriekš īstenotajām aktivitātēm starptautiskajā vidē un publikācijām par latviešu folkloru, mums izdevās pierādīt, ka dainas ir ļoti sens arhetips folkloriskajai domāšanai, kāda ir bijusi Eiropā pirms kristietības. Tās pārstāv arī ļoti seno matriarhālo laikmetu civilizācijas attīstību, un mūsu Dainu skapis ir tam saglabājusies liecība.
Savukārt diskusijā par akcijas Baltijas ceļš dokumentārā mantojuma iekļaušanu reģistrā arguments par ietekmi pasaulē tika balstīts uz faktu, ka trīs valstis spējušas solidarizēties, nostāties plecu pie pleca viena mērķa vārdā un sasniegt to, ka triju valstu iedzīvotāji spējuši vienoties masveidīgā, bet miermīlīgā demonstrācijā, pastāvēt par savām vērtībām - cilvēka tiesībām, vārda brīvību utt. Baltijas ceļa piemērs radīja ķēdes reakciju, jo pēc tam krita Berlīnes mūris, notika samta revolūcija Čehijā - Austrumeiropa atbrīvojās no režīma, turklāt miermīlīgi. Līdz šim līdzīgam fenomenam piemērs bija indivīds - Mohandass Gandijs, šeit tās ir trīs nācijas, kas nevardarbīgi cīnījušās pret režīmu, par savu brīvību. UNESCO kontekstā, pasaules kontekstā Ribentropa-Molotova jeb Hitlera-Staļina pakta sekas citos kontinentos neliekas tik nozīmīga problēma, toties viņiem ir ļoti saprotams, ja runājam par cilvēktiesībām, vārda brīvību un solidaritāti.
Ko tas mums dod?
Nereti ikvienam no mums kārojas jautāt - ko Latvijai dod atrašanās kādā no UNESCO reģistriem? Dažkārt uz šo šķietami tik vienkāršo jautājumu nemaz nav tikpat vienkārši atbildēt. Taču, pirmkārt, tā ir mūsu kultūras atpazīstamība. Kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēti objekti, ir ļoti augsti. Iekļaušana kādā reģistrā visupirms dod iespēju pasaulei uzzināt, kas ir Latvija. Mazām tautām tas ir ļoti svarīgi. Starp visām UNESCO dalībvalstīm mēs esam ļoti neliela vienība, kuru bieži jauc ar Lietuvu ne tikai kultūrā, bet arī sportā un citās jomās. Mazām tautām ir īpaši svarīgi iekļūt šādā visu pasauli aptverošā vērtību sistēmā, un UNESCO saraksti ir tādi. Te jānorāda arī, ka no Lietuvas un Igaunijas, tāpat kā daudzām citām valstīm, Pasaules atmiņa reģistrā joprojām nav neviena atsevišķa ieraksta.
Turklāt UNESCO programmas Pasaules atmiņa reģistra kontekstā mēs esam pateikuši, ka Dainu skapis un tagad arī Baltijas ceļa dokumentārais mantojums un tā saglabāšana ir mūsu prioritāte. Līdz ar to šiem objektiem tiek veltīta uzmanība un rūpes, lai tos saglabātu un popularizētu. Reizēm mums pašiem šādas motivācijas pietrūkst, un tad var teikt, ka šādi UNESCO programmu starptautiskie un nacionālie reģistri ir lielisks dzinulis.
Arī nacionālais reģistrs
Ne tikai pasaules mērogā, bet arī katrā valstī ir ļoti nozīmīgi dokumentārā mantojuma objekti. Tādi, kuri neiztur starptautiskā reģistra kritērijus. Piemēram, tāpēc ka tiem nav šīs jau minētās ietekmes uz visu pasauli. Tāpēc UNESCO atbalsta programmas Pasaules atmiņa reģionālos un nacionālos reģistrus. Eiropa ir ļoti daudzveidīga, tāpēc kontinentā nav izdevies vienoties par reģionālo reģistru, bet dažas valstis ir izveidojušas savus nacionālos reģistrus. Tagad arī Latvija.
Pirmkārt, nacionālajam reģistram ir viena neapšaubāmi svarīga funkcija - tas palīdz tikt skaidrībā par nākamajām nominācijām pasaules reģistram. Otrkārt, mums pašiem arī ir svarīgi sakārtot savu mantojumu un saprast, kas tad Latvijā ir tās dokumentārās vērtības. Mums bieži dominē objekti, kas ir saistīti ar kultūru, bet tajā pašā laikā programmas Pasaules atmiņa pieeja māca saprast, ka svarīgas ir arī citas jomas, tāpēc jāpaplašina redzējums par dokumentāro mantojumu. Piemēram, tikpat labi mums tā varētu būt ar leģendārā VEF fotoaparāta Minox tapšanu saistītā dokumentācija.
Ar nacionālā reģistra palīdzību mēs gribam mudināt un rosināt to, ka ne tikai mūsu lielajās krātuvēs ir svarīgas vērtības, bet arī kādās nelielās novadu atmiņas institūcijās vai privātā kolekcijā atrodas nozīmīgas vērtības. UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālais reģistrs būs norāde uz to, ka kāda konkrētā iestāde glabā kaut ko, kas ir nozīmīgs visai nācijai, visai valstij. Manuprāt, šis reģistrs ir svarīgs arī tāpēc, ka ir redzama līdzība ar pieminekļu reģistru, kas ir oficiāls saraksts un kam līdzi nāk likumi, citi aizsardzības noteikumi, kuri noteic, kā pret kultūras pieminekļiem jāizturas iedzīvotājiem, pašvaldībām, valstij. Tas nav vēl publiski diskutēts, bet kā programmas Pasaules atmiņa nacionālā reģistra darbības nākamo soli es redzu iespēju radīt aizsardzības mehānismus tajā iekļautajiem objektiem, to saglabāšanai un popularizēšanai. Turklāt es šo reģistru redzu kā iespēju Latvijas atmiņas institūciju sadarbības veicināšanai.