Baltkrievijas vadība, kas līdz šim nepagurusi uzsvēra savu ekonomisko pašpietiekamību, maijā vērsās pēc palīdzības pie Krievijas, signalizējot, ka bez starptautiska atbalsta tās ekonomikai draud sabrukums. Lai gan lūgums neguva cerēto atbalstu, kaimiņvalsts solīja Eirāzijas Ekonomiskās savienības atbalstu. Tās aizdevuma fondā Krievija iegulda ap 75% kopējo līdzekļu. Baltkrievi vēlētos palīdzību sešu līdz sešarpus miljardu dolāru apmērā, taču sagaidāms, ka savienība tai atvēlēs tikai 1,2 miljardus, vēsta Newsru.com.
Finanšu krīze Valsts prezidentam Aleksandram Lukašenko nav atstājusi citas izvēles iespējas, kā vien steigšus meklēt palīdzību, vēsta Reuters. Valsts ārējās rezerves sarukušas par ceturtdaļu, rubeļa devalvācija rosinājusi strauju cenu kāpumu, turklāt valdība nāk klajā ar arvien radikālākiem soļiem situācijas stabilizēšanai un tēriņu mazināšanai. Ierobežojumu virknei nu pievienojies arī kreditēšanas atbalsta atcēlums vietējo ražotāju preču iegādei, kas līdz šim baudījusi zemāku procentlikmju privilēģijas, salīdzinot ar importa preču kredītlīnijām.