Vladilens Dozorcevs,
Rakstnieks
Sēžot pie svinību galda, kad nav vairs par ko dzert, vienmēr kāds atradīsies, kas gribēs glāzes uzpildīt vienkārši tāpat. Viņš paceļ pudeli un, intriģējoši ieskatīdamies acīs pie galda sēdošajiem, saka - papildināsim? Un bankets turpinās.
Ļoti tam visam līdzinās ārkārtas vēlēšanas, jo nekādas citas jēgas šīm politiskajām dzīrēm nav. Nav, neskatoties pat uz to, ka pie galda parādījies jauns frontmens, kurš arī piedāvāja «atsvaidzināt» glāzītes, plus - viens dalībnieks no galda atkrita.
Tagad šis frontmens taisīs gudru ģīmi un teiks, ka tieši tāds bija viņa projekts, kurš saucas Vadošā koalīcija bez oligarhiem. Kaut arī no trim dēmonizētajiem personāžiem (Šķēle, Šlesers, Lembergs) valdību caur zaļajiem zemniekiem varēja ietekmēt tikai Lembergs, bet Šlesers ar savu komandu koalīcijā nemaz neiegāja.
Kas traucēja šim frontmenam, kad vēl bija Valsts prezidents, netērējot valsts budžetu referendumam un ārkārtas vēlēšanām, savās nesenajās pusdienās ar Lembergu pateikt: «Tu, pretīgais oligarh! Aizej!» Kurš viņam traucēja izsaukt uz savu pili Dombrovski un pateikt viņam: «Kā gribi, bet turpmāk bez Lemberga piejaucētajiem zaļzemniekiem!» Galu galā, kas traucēja atlaist Saeimu pēc Doma laukuma pieprasījuma pirms diviem gadiem, kad, starp citu, Saeimā rullēja ne Lemberga un Šlesera partija, bet arī Šķēles partija?
Ir tomēr vērts nopietni atbildēt uz galveno jautājumu: ko reāli izmainījušas ārkārtas vēlēšanas parlamenta kvalitatīvajā sastāvā. Izmaiņas ir četras. Aizgājusi jau nekādu lomu nespēlējusī Šlesera grupiņa, atnākusi Zatlera grupiņa, opozīcijā pārgājusi Lemberga grupiņa, divkāršojies nacionālradikāļu skaits.
Tas, ka Saskaņas centrs savu 28 «pogu» vietā tagad pārvaldīs 32 pogas, neko kvalitātē nemainīs - kā viņi bija pasažieri, tā arī būs. Pat neskatoties uz to, ka spēra galējus soļus, lai kļūtu par banketa dalībniekiem, - paziņoja par moratoriju uz karstiem politiskajiem jautājumiem, ka nekustinās nepilsoņu tiesību jautājumus, pat izspieda no sevis vārdu «okupācija». Nekas nelīdzēs - ne Zatlers, ne Vienotība nesāks, kā tagad saka, «inficēties» ar krievu grupas asinīm, kau arī sen tā vairs nav krievu: ja uz pusotru miljonu vēlētāju ir 400 000 balsstiesīgo nelatviešu, bet par SC nobalsojis pusmiljons, tad ar pašreizējo zemo aktivitāti par SC nobalsojuši 200 000 latviešu!
Man ir nācies piedalīties koalīcijas formēšanas sarunās. Varu teikt: tur nekas netiek izlemts. Viss jau ir izlemts iepriekš. Par trešo banketa dalībnieku būs nacionālradikāļi.
Bet ne tas mani nodarbina. Mani pārsteidz tās nemazās elektorāta daļas kultūra, kura uzķērās uz Zatleru. Šī politiskā stāsta sižets tomēr tik operetisks, ka tam nevajadzētu tā apmiglot tautas acis.
Bet sižets ir šāds:
- zooparkā Šķēles ieblatotais,
- ar kliedzieniem «zaglis» pēc vēlēšanām sagaidītais,
- visbezpersoniskākais no visiem prezidentiem,
- pie Lemberga pēc balsīm piestaigājušais,
- bet nepārvēlētais,
- nolēmušais palikt pie varas dzīru galda, divu mēnešu laikā izveidojot parādnieku partiju un, kā Zīgerists, nosaucot to savā vārdā, izveidojot programmu, kurā nekā, izņemot vārdi, nav,
- ar šo bagāžu, ar kuru tikai uz vasarnīcu braukt, kļūst par vēlēšanu uzvarētāju!
Ja es nekļūdos, tieši viņš, nevis Saskaņas centrs, ja ņemam vērā nevis procentus, bet «pogu» būtību, uzvar vēlēšanās. Vienu vārdu sakot - glāzes uzpildītas, un bankets turpinās. Tagad ar jaunu tamadu, tas ir, spīkeru. Ar nacionālradikāļiem pie galda.