Sižets: pa viļņiem
Pirmo reizi šajā finālsērijā vienai komandai - BK Ventspils - izdevās varens starta ieskrējiens - 13:2 (4.minūtē). Tomēr jau līdz pirmās ceturtdaļas beigām Baronu/LMT lielo starpību bija gandrīz likvidējis un tūlīt pēc mazā pārtraukuma pat izvirzījās vadībā (21:24).
«Neprotam nosargāt pārsvaru...» ventspilnieku kapteinis Akselis Vairogs konstatēja acīmredzamo, līdzīgā garā par savu komandu izteikušies arī Barona/LMT pieredzējušākie līderi. Taču līdz šim nevienam nav izdevies tikt tālāk par diagnozes uzstādīšanu. Šādi pavērsieni neliecina neko labu par šāgada Latvijas finālistu līmeni, ja to vērtējam pēc stingrākajiem starptautiskās basketbola modes kritērijiem. Toties tie iet labumā intrigai, jo, pat spēlei tuvojoties izskaņai, ir neiespējami prognozēt, ar ko tas viss beigsies.
Piektajā mačā rezultāta svārstības turpinājās līdz pat beigām. Pēc 32:26 (15.minūtē) nāca 33:35 (17.), pēc 50:44 (21.) bija 59:61 (27.), no 82:71 (35.) palika 90:89 (14 sekundes pirms beigām). Pilnai laimei pietrūka tikai Daiņa Adomaiša trāpījuma no trīspunktu līnijas priekšpēdējā sekundē, tas cīkstēšanos varēja pagarināt vēl par piecām minūtēm.
Līderi: ar pārsteigumiem
Finālspēlei neraksturīgi šajā mačā abu komandu uzbrukums bija pārāks par aizsardzību, kas nespēja tikt galā ar pretinieku līderiem. Turklāt to lokā bija jaunas sejas.
Barona/LMT saspēles vadītājs Tods Ebernetijs pārspēja pats sevi, kompensēdams arī Armanda Šķēles nepadarīto (kapteinis slimības dēļ laukumā bija nepilnas 20 minūtes). Zem pretinieku groza plosījās Mārtiņš Skirmants, aizsūtīdams ventspilniekiem «sveicienu» par sezonas vidū piedzīvoto atbrīvošanu no komandas.
Tomēr BK Ventspils pusē šai ziņā bija kvantitatīvs pārsvars. Akseli Vairogu (10 punktu pirmajā ceturtdaļā) uzbrukumu smailē nomainīja Mareks Jurevičus. Galotnē ar astoņiem punktiem par sevi atgādināja Bernards Kings, palīdzēdams izcelties arī Vorenam Kārteram. Tieši Kinga aukstasinība un veiksme nosargāja ventspilniekiem uzvaru, kura var kļūt par izšķirošo visā sērijā.
Lūzums: pelēkā roka
Turos pie pārliecības, ka BK Ventspils šajā mačā bija par pussantīmu vairāk argumentu un uzvara, ļoti iespējams, būtu izcīnīta arī citādā veidā. Taču fakts paliek fakts - 28.minūtē Ventspils no 62:63 vadību pārņēma ar sešiem punktiem vienā uzbrukumā, kad tiesneši ar tehnisko piezīmi bija sodījuši Mārtiņu Skirmantu. Pēc tam Barons/LMT pretiniekiem garām vairs netika.
Politiskā līmenī uz šo epizodi var skatīties dažādi. Skaidrs, ka virkne Barona/LMT personāžu uzvedības ziņā nav nekādas «augstdzimušo jaunavu institūta audzēknes». Šai ziņā ventspilnieku trenera Agra Galvanovska uzstādījums valdīt emocijas (sk. komentāru) ir daudz profesionālāks par baronu regulāro čīkstēšanu un skandalēšanos.
Taču faktu līmenī liktenīgās epizodes scenārijs bija vienkāršs. Tracis sākās ar pašu tiesnešu kļūdu - garām palaisto Zaķa pārkāpumu uzbrukumā pret Skirmantu, tam sekoja soģu neizmantotā iespēja uz brīdi kļūt «kurliem un akliem».
Protams, tiesnešu cunftes goda aizstāvji teiks, ka «kurlumam un aklumam» ir savas robežas, un principā viņiem būs taisnība. Tāpat kā taisnība būs tiem neitrālajiem vērotājiem, kuri apgalvos, ka Latvijas basketbola tiesāšanas lielākā problēma ir tieši šo robežu aptuvenība, kā arī atkarība gan no konkrētā arbitra subjektīvajām izjūtām un ambīcijām, gan gadalaika (piemēram, nesportiskos sodus rudenī un pavasarī Latvijā piešķir pēc krasi atšķirīgiem kritērijiem).
Bet šajā situācijā visvairāk žēl ventspilnieku. Gan tāpēc, ka viņiem šāda «palīdzība» nebija vajadzīga, gan tāpēc, ka viņi nav pelnījuši ķēdes reakciju, kas varētu iespaidot notikumus sērijas turpinājumā.