Viņš nenoliedz, ka zonas divu gadu ilgā parādu krīze iegājusi kritiskā posmā, kas noteiks visas eirozonas nākotni. Iecerētās integrācijas īstenošanai nepieciešamas izmaiņas Eiropas Savienības (ES) līgumā. «Taču nemānīsim sevi. Izmaiņas līgumā ir laikietilpīgs process, ko nevar uzskatīt par tūlītēju krīzes risinājumu.»
Runājot par eirozonas ciešāku sadarbību, Ž. M. Barrozo uzsvēra, ka nedrīkst pamest novārtā arī pārējās ES dalībvalstis, kas neietilpst vienotās valūtas projektā, tādējādi neļaujot tām nonākt neizdevīgākā stāvoklī. «Nedrīkstētu būt nekāda dalījuma starp pašreizējām 17 [eirozonas] valstīm vienā pusē un atlikušajām desmit otrā. Lielākā daļa no tām, gandrīz visas, paudušas vēlmi pievienoties eirozonai.»
EK prezidents, Strasbūrā uzrunājot Eiropas Parlamentu, arī norādīja, ka sekmīgas integrācijas rezultātā nākotnē par pašsaprotamu varētu tikt uzskatīta šobrīd divējādas emocijas izsaukusī ideja par zonas kopējām parādsaistībām, ko Ž. M. Barrozo nodēvēja par «stabilitātes obligācijām». EK sola jau šomēnes piedāvāt savu ideju par kopēju obligāciju izveidi, kaut gan Vācija ir sīvākā ieceres pretiniece.