3,5 miljonu iedzīvotāju Moldovai un 4,5 miljonu iedzīvotāju Gruzijai šis būs nozīmīgs solis uz eiropeisko integrāciju, kas nākotnē var noslēgties ar pilntiesīgu dalību pasaules būtiskākajā brīvās tirdzniecības zonā. Tiesa, tālākais ceļš uz to var neizrādīties rozēm kaisīts. Un ne tikai šo valstu ekonomikas būtisku atšķirību no ES vidējiem rādītājiem dēļ, kas ļaus izbaudīt brīvas tirdzniecības priekšrocības tikai ilgākā laika posmā.
Lielais nezināmais
«Kā izteiksmīgi rāda Ukrainas piemērs, Krievija uztver kaimiņvalstu attīstību Rietumu virzienā - tālāk prom no Maskavas ietekmes sfēras - kā lielu ģeopolitisku neveiksmi, kas var ietekmēt arī pašas tirgu,» raksta ziņu aģentūras Reuters apskatnieki, kas piezīmē, ka tas, kā tagad reaģēs Krievija, kas 2008. gadā iesaistījās karā ar Gruziju, esot «lielais nezināmais». Atsevišķi mājieni jau izskanējuši pēdējās nedēļas laikā.
Visas trīs nākamās asociētās ES valstis vieno tas, ka to teritorijās ir prokrievisku separātistu reģioni, kuri, izmantojot ieročus, nošķirti no centrālās valdības kontroles. Gruzijā - Krievijas atņemtā Abhāzija un Dienvidosetija, Moldovā - Krievijas visādi atbalstītā pašpasludinātā Piedņestras republika, Ukrainā - Krievijas atņemtā Krima un separātisko nemieru pārņemtie austrumu apgabali.
Moldovā pastāv bažas, ka Krievija var ieviest vīzu režīmu moldāvu viesstrādniekiem, kuri lielā vairumā piepelnās tieši šajā valstī. Tiesa, arī ES spērusi soli, kopš 28. aprīļa ieviešot bezvīzu režīmu Moldovas pilsoņiem īstermiņa braucieniem uz Šengenas zonas valstīm. Tas gan nedod tiesības viņiem strādāt ES dalībvalstīs. Krievija, visticamāk, arī vēl vairāk ierobežos Moldovas vīnu, augļu un dārzeņu importu. Pagājušajā nedēļā Krievijas ekonomikas attīstības ministra vietnieks Aleksejs Ļihačovs teicis ziņu aģentūrai RIA Novosti, ka Moldovai, ja tā parakstīs asociācijas līgumu ar ES, tiks atņemtas līdzšinējās Neatkarīgo valstu sadraudzības tarifu priekšrocības. Moldova ir arī pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ap 45% Moldovas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka svarīgāka ir dalība Krievijas kūrētajā muitas savienībā nekā virzība uz integrāciju ES. Moldovā ir arī potenciāls karstais punkts - Gagauzijas autonomija. Šā gada februārī 140 tūkstošu apdzīvotajā reģionā tika sarīkots Moldovas valdības neatzīts referendums, kurā pārliecinošs atbalsts izteikts tieši ciešākiem sakariem ar Krieviju. NEWSru.com raksta par Gagauzijas autonomijas vadītāja Mihaila Formuzala brīdinājumu, ka reģions pasludinās neatkarību no Moldovas, ja tās valdība parakstīs asociācijas līgumu ar ES.
Savukārt Ukrainai Krievija jau paziņojusi, ka pēc asociācijas līguma parakstīšanas ar ES no tās ievestajām precēm nulles tarifa vietā tiks noteikts 7,7% tarifs, vēsta krievu laikraksts Vedomosti.
Austrumukrainai grūtāk
Laikraksts Neue Zuercher Zeitung gan rēķina, ka Ukrainas un Moldovas atkarība no eksporta uz Krieviju neesot tik ļoti kritiska, kā to uzsver pati Krievija. Vācu biznesa konsultāciju aģentūra Berlin Economics secinājusi, ka Ukrainai tā ir «augsta, bet ne katastrofāla». Ukrainas eksporta apjoms uz Krieviju esot 8,3% no Ukrainas iekšzemes kopprodukta, kas esot līdzīgi kā Igaunijai (7,4% no IK) un Latvijai (7,3%). Tas ir ievērojami mazāks nekā Lietuvai (13,4%).
Protams, atšķirības vērojamas, ja analizē eksporta uz Krieviju daļu atsevišķās nozarēs vai reģionos. Krievijas daļa Ukrainas mašīnbūves eksportā ir 22%, metalurģijā - 14%, bet pārtikas rūpniecībā - tikai 3%. No reģioniem visciešākās saites ar Krieviju ir Luhanskas apgabalam un Zaporožjes apgabalam, kur 10% no saražotā eksportē uz Krieviju. No Doņeckas un Poltavas apgabala šis rādītājs ir 6%.