V. Dāve ir viena no Latvijas speciālistēm cīņā par narkotiku, arī alkohola un azartspēļu atkarīgo rehabilitāciju. Viņas mazā kabineta durvis ir vienmēr atvērtas apmeklētājiem. «Mums bija slimnīca Pārdaugavā, bet krīzes dēļ samazināja budžetu un mūs pārcēla uz mazāku un vecāku vietu, kurā ir mazāk gultu, taču tas nenozīmē, ka tāpēc mēs beigtu savu darbību. Mēs joprojām mēģinām palīdzēt cilvēkiem, kuri lūdz palīdzību,» viņa saka.
Pie V. Dāves nāk gan atkarīgie no alkohola, gan no narkotikām. «Visgrūtākais cīņā pret narkotikām ir spert pirmo soli - nonākt līdz šejienei un pārrunāt to ar ārstiem. Ja tas ir izdevies, to var uzskatīt par vienu garas turpmākās cīņas uzvaru,» saka viens no atnākušajiem.
Kļūt par daļu no šīs jauniešu kopienas, kas atrodas detoksikācijas procesā, ir ilgstošs un grūts darbs. Vispirms ir personīgās intervijas, jāiziet pārbaudes, arī pie psihologa. Pašlaik gaidīšanas sarakstā ir seši cilvēki, un tie, kuri iekļuvuši programmā, var uzskatīt sevi par veiksminiekiem.
«Narkotiku lietošanai ir fatālas un destruktīvas blaknes, bet vienmēr jādomā par pozitīvo, nedrīkstam būt pesimisti. Gadījumos, kad persona ar atkarības problēmām ierodas Tvaika ielā, centra speciālisti situāciju padara vēl grūtāku, un tikai tie, kuri ierodas labprātīgi, pārvar šo pārbaudījumu,» brīdina V. Dāve.
«Alkohola atkarīgie ir gan vīrieši, gan sievietes, un, ja ir arī bērni, vecākiem viņus atņem.» Aprakstot atkarīgā profilu, daktere stāsta, ka tas ir jaunietis vecumā no 20 līdz 30 gadiem, kurš sācis dzert jau ģimenē un turpina to darīt ar draugiem. «Latvijā ir vairāk alkoholiķu nekā narkomānu, lielākoties tieši lauku teritorijās, mazajās pilsētās un ciematos.»
Uzklausot šos un citus stāstus, secinu, ka tūkstošiem cilvēku dzīvo bez cerīgas nākotnes - vieni savā sociālajā burbulī un pārējie - vienkāršie cilvēki - aizmirstie, kas pārtiek no Dieva žēlastības.