Kā stāsta Marks, Beļģija ir riteņbraucējiem draudzīga valsts, un velotransporta attīstības veicināšanas nolūkos ir izstrādāti arī dažādi valsts mēroga dokumenti. Tajos atrodama informācija par kvalitatīvas veloinfrastruktūras attīstīšanu, divriteņa lomu veselības veicināšanā, piesārņojuma samazināšanā - un ne tikai.
«Dzīvojot Rīgā, esmu centies izprast ceļu satiksmes organizāciju un satiksmes dalībnieku savstarpējās attiecības. Jāatzīst, ka ceļi Latvijā ir tik plaši, ka autovadītājam, pašam nemanot, rodas vēlme pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, kā dēļ satiksmes dalībnieku vidū mēdz izcelties konfliktsituācijas. Manuprāt, ir svarīgi, lai no infrastruktūras viedokļa būtu padomāts par to, kā pa pilsētas centru netraucēti un droši varētu pārvietoties arī mammas ar bērniem un sirmgalvji.»
Beļģijā daudzu pilsētu centros ir ieviests ātruma ierobežojums 30 km/h, kas, kā norāda Marks, atbrīvo brauktuves no sastrēgumiem, kā arī veicina drošību uz ceļiem. Riteņbraucējs ilgu laiku esot pētījis situāciju uz ceļiem Rīgā un secinājis, ka satiksme un tās dalībnieku savstarpējās attiecības Latvijā nav pietiekami apspriests temats.
«Beļģijā, piemēram, velosipēdists pa ietvi pārvietoties nedrīkst, jo tādējādi tiek apdraudēti vismazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki - gājēji. Šī un citu iemeslu dēļ man bija ļoti grūti pierast pie situācijas Latvijā. Braucot pa brauktuvi, autovadītāji norāda uz ietvi, turpretī, pārvietojoties pa ietvi, es traucēju gājējus, ar kuriem es kā velosipēdists cenšos pēc iespējas mazāk atrasties vienā telpā. Laiku pa laikam mani atbrauc apciemot draugi no Beļģijas, kuri mani sauc par traku, ja pa Rīgas ielām uzdrīkstos braukt ar divriteni, taču pastāvīgajiem iedzīvotājiem šeit tā ir ikdiena,» stāsta riteņbraucējs.
Velosipēdists norāda, ka Latvijai ir milzu potenciāls kļūt par vienu no paraugvalstīm velotransporta attīstības jomā un ka situāciju varētu ievērojami uzlabot, neieguldot pārāk daudz līdzekļu. Par labu praksi riteņbraucējs atzīst drošu, no lietus pasargātu velosipēdiem paredzētu stāvvietu izveidošanu, kas ne tikai palielinātu riteņbraucēju skaitu, bet arī apmierinātu jau esošo divriteņu īpašnieku ikdienas vajadzības.