Generation Kplus ir tā Berlīnes festivāla konkursa sadaļa, kurā Latvijas filmas tiek rādītas ar atzīstamu regularitāti, - pērn šajā sadaļā starptautisko pirmizrādi piedzīvoja un nozīmīgu balvu saņēma Jāņa Norda spēlfilma Mammu, es tevi mīlu. Ja Latvijas spēlfilmas Berlīnes festivālā ir liels retums, tad animācijas studiju pārstāvji tajā ir bieži viesi. Arī leļļu filmu režisorei Dacei Rīdūzei šis ir jau trešais Starptautiskais Berlīnes kinofestivāls.
Bērni un kultūrizglītība
Generation Kplus īsfilmu programma (gan spēles īsfilmu, gan animācijas) tika izrādīta vienā no Berlīnes festivāla norises vietām Haus der Kulturen der Welt, kura ietilpība ir vairāk nekā tūkstoš skatītāju. Atzīstama Berlīnes festivāla tradīcija ir aicināt uz šiem seansiem bērnus - tādējādi milzīgo skatītāju zāli piepildīja 5-7 gadus veci bērni, no kuru nepastarpinātajām reakcijām varēja spriest arī par konkrētās filmas uztveri. Jāsaka, ka Daces Rīdūzes filma Sārtulis, kas veidota pēc Margaritas Stārastes darba - gan sižetiskajiem, gan vizuālajiem - motīviem, bija viena no programmas līderēm. Dace Rīdūze, kura uz filmas pirmizrādi bija paņēmusi līdzi arī vienu no filmas aktieriem - lelli «zīmulīti», tradicionālajā jautājumu un atbilžu sesijā, kas sekoja filmu skatei, saņēma arī daudz jautājumu.
Kāpēc filmas galvenais varonis ir sarkans zīmulis, nevis zils? Kā tas spēj filmā lidot? - tie bija tikai daži no jautājumiem, kurus uzdeva publika - bērni. Pēcāk daudzi no viņiem stāvēja garā rindā, lai savā īpašumā iegūtu filmu veidotāju autogrāfus. Nenoliedzami šāda skate un bērnu auditorijas dzīvā reakcija ir aizkustinoša pieredze gan filmu veidotājiem, gan arī zālē esošajiem pieaugušajiem.
Jāatzīst arī Berlīnes Starptautiskā festivāla prasmīgais darbs, izglītojot savus potenciālos skatītājus - bērni no skolām un bērnudārziem tiek vesti uz šīm skatēm ik gadu. Tas ir arī mērķtiecīgs kultūrizglītības darbs, iepazīstinot visjaunāko auditoriju ar faktu, ka pasaulē eksistē ne tikai Holivudas daudzmiljonu animācijas grāvēji, bet arī Dienvidkorejas, Zviedrijas, Dānijas, arī Latvijas filmas (šāda bija ģeogrāfiskā dažādība, kas iezīmēja filmu programmu, kurā startēja gan Daces Rīdūzes, gan Jāņa Cimmermaņa filmas, kas tapušas Latvijas studijā Animācijas brigāde).
Skatītāju epiteti, kas tika veltīti Daces Rīdūzes filmai, pamatā bija «mīļa», «jauka», «sirsnīga» filma. Ar komplimentiem neskopojās arī simtgadnieces Margaritas Stārastes mazmeita - Berlīnes studente Grēta Māldere, kas bija ieradusies uz filmas pirmizrādi. Arī Jāņa Cimmermaņa veidotais stāsts par Avārijas brigādes dēkām Eiropā, šoreiz Vāsas muzejā, kopējā filmu kontekstā izcēlās ar atstrādātām kvalitātēm - veiklu darbību un jautriem jokiem, izceļoties visai apcerīgās noskaņās veidoto filmu kontekstā.
Konkursa pieticība
Turpinās arī festivāla konkursa programmas un citas oficiālās skates - kopumā festivālā tiek rādītas ap 400 filmām, kuras apmeklē gan festivāla akreditētie viesi, gan publika. Berlīnes festivāls, kas ir viens no būtiskākajiem Eiropas kinodzīves notikumiem, vēl joprojām nav izsmēlis savu popularitāti.
Tieši otrādi, gadu no gada aug skatītāju interese par festivāla programmu, ļaujot festivāla 10 dienās pārdot vairāk nekā 300 000 biļešu. Runājot par skaļākajiem festivāla notikumiem, tie pagaidām ir bijuši saistīti ar ārpuskonkursā rādītajām filmām, piemēram, Džordža Klūnija režisēto filmu The Monuments Man/Relikviju mednieki, kā arī Larsa fon Trīra veidoto filmu Nymhomaniac/Nimfomāne, precīzāk, šīs filmas pirmās daļas necenzēto versiju, kuru pirmizrādīja Berlīnē. (Par abām šīm filmām un to veidotājiem plašāk rakstīsim ceturtdienas KDi.)
Pamatā konkursa programmā, kurā sacenšas 21 filma, dominē viduvēji mazpazīstamu autoru darbi. Tā dēvēto art house, autorkino klasiķu, filmas konkursa programmā ir minimāli. Viens no retajiem vecās gvardes pārstāvjiem ir 92 gadus vecais franču režisors, jaunā viļņa klasiķis Alēns Renē. Viņa filma Rileja dzīve/The Life of Riley ir nosacīta, konceptuāli butaforiska un teatrāla filma, kurā māju fasādes aizstāj vienkārši kulises, savukārt Renē iecienītie aktieri (vispirms jau Sabīne Azema) izspēlē filmas nosaukumā pieminētā kunga Rileja dzīvi un savas attiecības ar viņu, filmas galvenajam varonim tā arī neparādoties uz ekrāna. Kā konceptuāla rotaļa šī filma nenoliedzami ir interesanta, taču pat Alēnam Renē, kurš kopš XX gs. 60. gadiem ir ierakstīts pasaules kinovēstures grāmatās, nav izdevies «saglābt» konkursa programmas viduvējo kvalitāti.
Berlīnes festivāls noslēgsies sestdien, kad tiks sadalītas balvas - Zelta un Sudraba lāči.