I. Stroda gan ir pārliecināta, ka viss tomēr atkarīgs no vecāku pašu attieksmes savu bērnu audzināšanā. Kā spilgtu piemēru tam, lai bērni neierobežoti nesēdētu nedz pie datora, nedz televizora, viņa min BTA prezidentu Gintu Dancbergu, «kurš ir strikti noteicis, cik un ko bērni drīkst skatīties televizorā vai kā izmantot datoru».
I. Stroda norāda, ka pieņemtais likums nepasargā ne bērnus, ne viņu vecākus no iespējas skatīties vardarbību saturošus raidījumus. No iesniegtajiem priekšlikumiem likumā gandrīz bez izmaiņām ievietoja iepriekšējā likumā esošo sadaļu, ka laikā no 7.00 līdz 22.00 nedrīkst būt atklātu seksuālo ainu un atklātas vardarbības.
Gatavojot priekšlikumus likuma grozījumiem, Stroda iepazinusies ar pētījumiem par vizuālā materiāla ietekmi uz bērniem, kur secināts, ka tie, kuri vēro agresiju saturošus kadrus televīzijā, kļūstot pieauguši, ir spēļu zāļu potenciālā mērķauditorija.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nedrīkst iejaukties Latvijā raidošo TV kanālu programmu satura izvērtēšanā. Likums nosaka, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert sižetus, kuros ir izcelta vardarbība, pornogrāfiska rakstura materiāli, kur mudina uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ u. c.
Kā norādīja likvidētās komisijas Pret vardarbību elektroniskajos masu medijos locekle rakstniece Māra Svīre, būtu jāizskauž televīzijā kadri, kuru sižetā notiek tīksmināšanās par negācijām. Stroda atminas faktu, kad ziņās atkārtoti tika rādīti kadri ar no odu kodumiem bojā gājušo govju līķiem: «Tā bija vizuālā vardarbība. Bērni, nejauši skatoties ziņu raidījumu, nevarēja naktī aizmigt.»