«Kadrs no Herca Franka leģendārās filmas Vecāks par 10 minūtēm (1978) ir kļuvis teju par mākslas darba uztveres metaforu - emociju gamma, ko desmit minūtēs pārdzīvo puika, skatoties kādu mākslas darbu, kļūst par dzīves pieredzes, dramatisku kāpumu un kritumu metaforu. Šo kadru no Latvijas dokumentālā kino klasiķa Herca Franka darba savā filmā Stāsts par bērniem un kino izmanto arī īru kinorežisors un teorētiķis Marks Kazinss, kura veidotās savdabīgās fanātiskas kino mīlestības un enciklopēdisku zināšanu piesātinātās filmas ir kļuvušas par daudzu pasaules festivālu hitu,» stāsta kinokritiķe Dita Rietuma.
Filmā Stāsts par bērniem un kino Kazinss rada unikālu vēstījumu, atspoguļojot, kādā veidā kino ir izmantojis bērnu klātbūtni. To filmu vidū, kuras citē Marks Kazinss, ir arī Herca Franka darbs, viņu Kazinss uzskata par vienu no visnozīmīgākajiem režisoriem pasaules dokumentālajā kino. Filma noslēgs kinoteorētiķu organizēto konferenci, kuras dalībnieki - lektori no daudzām pasaules valstīm - meklēs Latvijas kino pasaules kontekstus.
«Šī ir pirmā filma par bērnu klātbūtni pasaules kinotelpā. Poētisks un aizrautīgs bērnības portretējums - tās sirreālisms, vientulība, jautrība, pārdzīvojumi un vitalitāte - 53 filmās, pārstāvot 25 valstis. To vidū Fanija un Aleksandrs, Lielās cerības, Palle viens pats pasaulē, kā arī Latvijas kinorežisora Herca Franka filma Vecāks par 10 minūtēm,» saka D. Rietuma.
Stāsts par bērniem un kino ticis iekļauts Kannu kinofestivāla programmā Cannes Classic.