A. Bērziņš, kura prezidenta pilnvaras sāksies 8. jūlijā, jau pāris nedēļu vēlāk, ja 23. jūlijā tauta atbalstīs Saeimas atlaišanu, noteiks arī tagadējās Saeimas darba kārtību līdz jaunas ievēlēšanai. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc prezidenta kanceleju piedāvāts vadīt cilvēkam, kuram ir pieredze Saeimas sēžu darba organizēšanā.
Darbu jaunā prezidenta komandā turpinās Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols, kurš jau agrāk ir bijis pazīstams ar A. Bērziņu, kā arī ar G. Daudzi, ar kuru kopā studējuši medicīnu. G. Daudze turpināja strādāt Ventspils slimnīcā gan tad, kad bija Saeimas priekšsēdis, gan tagad. Uz vaicāto, vai to darīs arī jaunajā amatā, viņš žurnālistiem atzina, ka darbs slimnīcā ir pēdējais, ko viņš gribētu pamest. G. Daudze ir arī partijā Latvijai un Ventspilij, kuru vada Aivars Lembergs - viens no tā dēvētajiem oligarhiem, pret kuru bija vērsta Valsts prezidenta Valda Zatlera kritika, argumentējot rosinājumu atlaist Saeimu. G. Daudze plāno pārtraukt politisko darbību. Iespējams, ka politiķis arī vairs nav A. Lemberga uzticamo personu lokā, vai gan citādi partijas līderis vairs nebūtu iestājies par viņa palikšanu augstajā amatā arī 10. Saeimā. Portāls pietiek.com nesen vēstīja, ka laikā, kad G. Daudze bija Saeimas priekšsēdis, viņš A. Lembergam teicis, lai neaizmirst, ka runā ar otru augstāko amatpersonu valstī. Tas A. Lembergam varēja nepatikt. G. Daudze nedomā, ka prezidenta kancelejas vadītāja posteni varētu uzskatīt par kritienu politiskajā karjerā, jo arī tā esot iespēja, ko dzīvē piedāvā «tikai vienu vai nevienu reizi».
G. Daudze uzskata, ka viņa pieredze varētu noderēt arī ārvalstu vizītēs. Ārlietu padomnieka amatā piekritis palikt Andris Pelšs. Darbu prezidenta kancelejā varētu turpināt arī padomnieks nacionālās drošības jautājumos Raimonds Rožkalns. Tāpēc maz ticams, ka štata padomnieks būs bijušais aizsardzības ministrs Imants Lieģis (Vienotība), kuram arī pirmdien bija tikšanās ar A. Bērziņu - viņš žurnālistiem pēc abu sarunas atzina, ka parlamenta darbā iepazītā kolēģa I. Lieģa aicināšana savā komandā «nav atkarīga tikai no mums diviem». Var secināt, ka nav skaidrs, kādi jautājumi būtu I. Lieģa kompetencē. Iespējams, ka viņš palīdz prezidentam kā ārštata padomnieks. Taču zināms, ka jaunais prezidents vēlētos strādāt kopā arī ar cilvēkiem, kas nāk no tā dēvētajām pretējās nometnes partijām, kas nav viņu atbalstījušas.
Valsts prezidenta kancelejā tagad strādā tās vadītājs, vietnieks un astoņi padomnieki, taču katram prezidentam ir savas prioritātes, žurnālistiem pirmdien atzina A. Bērziņš. Viņš lūdzis amatā palikt Ē. Ozolu, lai saglabātu pēctecību kancelejas darbā, bet padomnieki juridiskajos jautājumos un preses sekretārs vēl nav izraudzīti. Iespējams, preses sekretāra amatu varētu piedāvāt kādam no cilvēkiem, kuriem jau ir pieredze prezidenta kancelejas preses dienestā Valda Zatlera, kā arī viņa priekšgājēju prezidentūras laikā. A. Bērziņš, kurš iepriekš bija noskaņots atteikties no algas, atzina, ka savā amatā centīsies būt pieticīgs. No teiktā varēja noprast, ka arī prezidenta inaugurācija nenotiks ne Rundāles, ne Jelgavas pilī kā viņa priekšgājējiem, bet vienkāršākās telpās.