Lai gan ar elektropiedziņas auto piedaloties Dakaras rallijreidā OSCar eO komanda ir nesusi Latvijas vārdu pasaulē, taču valstī kopumā no potenciālā elektromobiļu lietotāju viedokļa šajā jomā novērojama zināma stagnācija, jo pašlaik tehnoloģijas vēl ir dārgas un bez valsts atbalsta nepieciešamās infrastruktūras tā neattīstās.
Mācīsimies no igauņiem
Pirms gada 22. martā Valsts sekretāru sanāksmē skatīja noteikumu projektu, kas paredzēja izsludināt konkursu un izmantot valsts finansējumu 3,5 miljonus latu elektromobiļu iegādes un uzlādes infrastruktūras izveides atbalstam. Tad atzina, ka vispirms nepieciešams noteikt atbildīgo un izstrādāt plānu šīs jomas attīstībai. Par atbildīgo pagājušā gada nogalē nozīmēja Satiksmes ministriju, kas pašlaik sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādā Elektromobilitātes nacionālo plānu. To nepieciešams pabeigt līdz 31. oktobrim, lai gan sākotnējā versija, iespējams, būs jau aprīlī, bet «reāli tas varētu tikt īstenots 2014.-2020. plānošanas perioda laikā,» stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns. Līdz ar plāna pabeigšanu vajadzētu kļūt skaidrākam, kā šī joma attīstīsies un kāds atbalsts sagaidāms no valsts puses. Tikmēr kaimiņvalstī Igaunijā Elektromobilitātes programma jau ir ne tikai izstrādāta, bet arī lielā mērā īstenota. Tagad uzlādes punktu tīkls pārklāj valsts teritoriju un sociālajiem darbiniekiem izdalīti 507 elektroauto. Šie labumi iegūti, iesaistoties siltumnīcefekta gāzu izmešu tirdzniecības tīklā. «Taču mēs neesam neko nokavējuši,» uzskata A. Lubāns, «jo vēl pat nav oficiāli noteikts vienotais Eiropas standarts uzlādes punktiem, lai gan tehniskie parametri ir zināmi. Igauņiem tie nav veidoti pēc potenciālā Eiropas standarta, bez tam mēs varēsim mācīties no viņu kļūdām un veiksmēm,» norāda Satiksmes ministrijas pārstāvis. Viņš arī piebilst, ka tehnoloģijas strauji attīstās, iespējams, nākotnē būs pieejamas vienkārši benzīntankos nomaināmas elektroauto baterijas un nebūs jāgaida, līdz tās uzlādējas, vai arī strauji attīstīsies ūdeņraža izmantošana, tāpēc rūpīgi jāapsver infrastruktūras veidošana, lai tā tiktu izmantota ilgtermiņā.
Tikmēr ES valstis rīkoties, iespējams, pamudinās Eiropas alternatīvo degvielu stratēģija. Tas ir direktīvas projekts, kas paredz izstrādāt Eiropas standartus un veidot noteiktu daudzumu uzlādes punktu katrā valstī, lai būtu iespējams izmantot transportam «nepiesārņojošu enerģiju». Ar to tiek saprasta elektroenerģija, biodegviela, ūdeņradis, kā arī sašķidrinātā un saspiestā dabasgāze. Latvijai līdz 2020. gadam saskaņā ar šo projektu būtu jāizveido publiski pieejami 2000 uzlādes punkti. Protams, līdz direktīvas pilnīgai izstrādei un pieņemšanai daudzas lietas var mainīties.
Dārgs pērkot, ekonomisks lietojot
Pirms 11 mēnešiem par lietota no Beļģijas atdzīta elektroauto īpašnieku kļuva Mārtiņš Tomševics, kurš pats darbojas autotirdzniecības jomā. Viņš iegādājās to tāpēc, ka gribēja izmēģināt savādāku transportlīdzekli nekā citiem. Tagad ģimenei ir divi elektroauto, un ar tiem nobraukti 10 000 kilometru. Viņa pieredze liecina, ka ar uzlādētu bateriju var nobraukt ap 100-130 kilometriem, ideālos apstākļos ap 170-200, tālākais punkts, kur viņš ir bijis ar elektroauto, ir Kuldīga. «Nopirkt ir dārgi, bet izmantot ļoti ekonomiski, auto ir mazāk detaļu, kam saplīst,» uzskata M. Tomševics, rēķinot, ka 100 kilometru brauciens izmaksā divus latus. Par šo transportlīdzekļu ekonomiju pārliecinājies arī uzņēmums Rīgas satiksme, kas nomā astoņus elektroauto. M. Tomševics mašīnu uzlādē savā privātmājā. Taču tā kā uzlādes punkti Latvijā ir tikai galvaspilsētā un tās tuvumā, bet ātrai uzlādei tādi vispār nav izveidoti, viņš elektroauto atzīst par piemērotu braukšanai no darba un uz to, bet garākiem ceļojumiem ģimenei nepieciešams cits transportlīdzeklis. Kā trūkumu viņš min arī īso baterijas mūžu.
«Rēķinot izmaksas visā elektroauto dzīves ciklā no tā pirkšanas brīža līdz pārdošanai, tas ir dārgāks nekā tāda paša veida iekšdedzes dzinēja auto, auto cenas ir pat divreiz augstākas,» skaidro A. Lubāns, «tāpēc nacionālo plānu veidosim ar mērķi ieinteresēt privātpersonas, uzņēmumus tos iegādāties. Lai tas atmaksātos pie šā brīža cenām, jābūt valsts atbalstam, subsīdijām, dažādu atvieglojumu, bonusu paketei.» Pašlaik elektromobiļu īpašniekiem nav jāmaksā transporta ekspluatācijas nodoklis.
Ir cilvēki, kuri, pirms apsvērt šo transportlīdzekļu iegādi, izmēģina tos Bezizmešu mobilitātes centrā Rīgā. «Interese izmēģināt ir, taču summas ir lielas un valsts atbalsts ir nepieciešams,» uzskata Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs, prognozējot, ka jomas attīstību varētu veicināt arī tehnoloģiju attīstība un piedāvājuma paplašināšanās.
Pasaulē valstis attīsta elektrotransportu, jo cenšas mazināt atkarību no naftas, apzinoties to ierobežotos krājumus, kā arī vēloties novērst piesārņojumu.