Kā uzsver A. Podgornijs, patlaban valsts apmaksā pusi no izdevumiem, līdz ar to, ja dotācijas tiks atceltas, pasažieriem par braucieniem būs jāmaksā pilna cena. «Ja nebūs dotāciju, būs stipri jāsamazina maršrutu skaits, jo cilvēki vairs nevarēs atļauties braukt tik daudz kā tagad. Paliks lieki autobusi, kurus būs grūti pārdot, jo tie ir specifiski un starptautiskiem braucieniem neder, būs jālaiž vaļā cilvēki,» spriež Norma-A vadītājs. Uzņēmums patlaban apkalpo aptuveni 500 iekšzemes maršrutu. A. Podgornijs apgalvo, ka SM nav politiskās pozīcijas šajā jautājumā, un prognozē, ka līdz vēlēšanām tās arī nebūs.
Pati ministrija gan bilst: dotāciju samazināšanu nedrīkst pieļaut. Par to SM esot informējusi arī Finanšu ministriju un starptautiskos aizdevējus. Skaidrojot savu viedokli, SM uzsver: ja dotāciju apjoms pasažieru pārvadājumu veikšanai tiks būtiski samazināts vai atbalsts vispār netiks piešķirts, pārvadājumu organizēšana balstīsies vienīgi uz komerciāliem principiem. «Komercializācijas ceļā biļetes kļūtu aptuveni divreiz dārgākas un tiktu slēgti maršruti, kuros pasažieru plūsma nav pietiekama ienākumu gūšanai - lielākoties lauku rajonos,» paredz SM. Turklāt ar pārvadātājiem ir noslēgti līgumi uz 8-12 gadiem, un līgumu laušanas gadījumā tiks uzsākta tiesvedība. Uz tiesvedību kā vienīgo variantu dotāciju atcelšanas gadījumā norāda arī A. Podgornijs.
Arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis krasu dotāciju samazināšanu sabiedriskajam transportam neuzskata par atbalstāmu risinājumu. «Valstiski ir bīstami pilnībā «nogriezt» attālākos valsts reģionus, un tas tomēr ir arī sociāls jautājums,» domā eksperts. Viņaprāt, saistībā ar iekšzemes pārvadājumiem jāvērtē, cik efektīva ir pašreizējā dotāciju sistēma, jāmeklē iespējas optimizēt reisu tīklu, tāpat lielāka uzmanība jāpievērš konkursiem par pārvadājumu veikšanu. «Dotācijas sistēmai būtu jābūt vērstai uz to, lai pasažieru pārvadātāji arī būtu ieinteresēti sniegt izmaksu ziņā efektīvus pārvadājumu pakalpojumus,» uzskata E. Rudzītis.