Trīsdesmit darba gadu
Mēs bijām liels kolektīvs, kuru vadīja priekšsēdētājs Alfrēds Šlisers. Tagad viņam ir tuvu astoņdesmit gadiem. Lepojos ar Šlisera kunga paveikto! Par viņu daudzi nepelnīti aizmirsuši, bet tieši viņš, var teikt, uzcēla Salacgrīvu. Par šo cilvēku jauniešiem būtu jāzina, skolā būtu jāstāsta.
Man tiešām jāteic, ka mans mūža ieguvums bija šis darbs ļoti draudzīgā kolektīvā, kurā nešķiroja, kas esi - apkopēja vai priekšnieks. Visi cits pret citu izturējās ļoti cilvēcīgi.
Kad aizgāju pensijā, sāku darboties ar redzes invalīdiem. Grūti jau ir šiem cilvēkiem, daudzi no viņiem ir vientuļi, bet kad sanāk kopā, aprunājas, dažs no aizkustinājuma arī apraudas. Tā tas ir ar veciem cilvēkiem...
Faina Mennika, pensionāre Salacgrīvā
Bagāts var būt arī nabags
Par sasniegumiem dzīvē. Tie indivīdam var būt dažādās sfērās dažādi. Ja pedagogs, aizejot pensijā, var teikt, ka simtiem viņa audzēkņu ir augsta līmeņa profesionāli darbinieki dažādās dzīves sfērās, tad tas ir dzīves sasniegums. Tanī pašā laikā materiāli viņš ir pilnīgs nabags. Un var būt arī nabags, bet bagāts ar saviem mazbērniem...
Vadošs inženieris var būt dzīvē gandarīts, ja pēc viņa paliek uzcelts objekts, kas dod labumu valstij, tautai. Bet viņš ir vientuļš... Ibsens savā grāmatā raksta: «Ciemā dzīvoja divi brāļi. Viens bija mācīts, bet otrs bija gudrs.» Kam sasniegums? Ko tad izcelt?
H. Jaunzems Ķegumā
Kā Dieva dāvana!
Mans ieguvums ir šodien (30. augustā - red.) iegādātais jaunais auto! Mašīnīte ir lietota, bet senioriem jau skaitās kā jauna. Tā ir sarkana - mīlestības krāsā. Bet vispār man un manam dzīvesbiedram šodien ir jubileja - pagājis tieši desmit gadu, kopš iepazināmies. Tas ir mans lielākais ieguvums, šīs attiecības man ir kā Dieva dāvana. Esmu tik laimīga!
Vispār jau tā reti gadās - cienījamā vecumā atrast lielisku dzīves draugu. Man šogad paliks septiņdesmit... Mēs iepazināmies ļoti skaistā ballē, tā bija dāmu un kungu balle. Un mūs vēl ilgi sauca par jauno pāri.
Viņš ir mākslinieks, es deju skolotāja - mums abiem kopā ir labi! Prieks, ka šogad jaunākā mazmeita ies 1. klasē, bet vecākā mazmeita - 12. klasē. Bet mīlestība ir lielākais ieguvums.
Valija Birzgale Valmierā
Ceļojumos gūtie iespaidi
Mans lielākais ieguvums ir viss, ko esmu redzējusi pasaulē. Vīrs agri nomira, bērnus audzināju viena. Strādāju divos darbos un dažkārt, pārnākot mājās, spēju vairs tikai nokrist un gulēt. Bet bērni ir izskoloti, un es ar viņiem lepojos. Kad viņi izauga, sāku domāt, kā piepildīt sapni par pasaules redzēšanu.
Man tik ļoti gribējās uz Parīzi! Gribēju redzēt Londonu, Romu... Un teikšu, kā ir: ir nemitīgi jādomā, ko tu vēlies, jo domām liels spēks. Labās domas un sapņi piepildās.
Man radās iespēja aizbraukt uz Parīzi. Savilku jostu ciešāk, bet es tur aizbraucu. Un tas deva drosmi uzdrīkstēties un par saviem nelielajiem līdzekļiem tomēr atkal ko vēlēties.
Es aizbraucu arī uz Londonu - tas bija pasakaini! Tie iespaidi pēc tam mani burtiski cēla augšup. Tagad aplūkojot fotogrāfijas, skatos uz sevi, cik esmu bijusi laimīga, par spīti citām likstām, kas mūs bieži piemeklē ikdienā.
Mums var atņemt jebko, un visām materiālajām lietām patiesībā nav dižas vērtības, tām nevajag pieķerties. Bet dzīvē gūtos pozitīvos iespaidus nevar atņemt neviens. Es aizbraukšu arī uz Romu!
Silvijas kundze no Sabiles
Mana bibliotēka
Mans lielākais ieguvums ir 70 mūža gados sakrātās grāmatas. Gan mantotas no vecākiem un pat no vecvecākiem, gan dāvanās saņemtās. Padomju laikos grāmatas arī esmu cītīgi pircis, tolaik jau tās bija lētas. Pirms vēl aizgāju pensijā, mazliet arī paceļoju, grāmatas vedu no ārzemēm. Ir divi milzīgi grāmatskapji, varena kolekcija. Varēšu saviem mazbērniem atstāt mantojumā intelektuālu bagātību.
Ivars, pensionārs Rēzeknē