gadā, bet pirms diviem gadiem Kuldīgas novada dome vēlreiz iesniedza dokumentāciju vietas pārapstiprināšanai atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Kuldīdznieki neslēpj - mērķis ir starptautiskais saraksts. «Jebkurš ārzemju tūrists, uzzinot, ka Kuldīga ir iekļauta UNESCO priekšsarakstā, uzreiz iesaucas: «Wow!» un jau nākamajā mirklī klausās ar divreiz lielāku vērību, tomēr visvairāk to izjūt vecpilsētas namīpašnieki, kuri vēlas restaurēt ēkas, bet līdz ar to remonts ir divreiz trīsreiz dārgāks nekā parastā mājā ārpus vecpilsētas,» Dienai stāsta Kuldīgas Tūrisma attīstības centra vadītājs Artis Gustovskis. Arī pilsētas arhitekte Inta Jansone norāda, ka, lai arī liela daļa kuldīdznieku ļoti aktīvi iesaistās vietējā kultūras mantojuma saglabāšanas akcijās, procesu smagāku dara kultūrvēsturisko ēku īpašnieku nevienmērīgais finansiālais un sociālais stāvoklis. Tajā pašā laikā pilsētā rosās Kuldīgas restaurācijas centrs, kas strādā ar sabiedrību, organizē starptautisku kultūras mantojuma laboratoriju, tādējādi piesaistot arī ārvalstu speciālistus. 2009. gadā pilsēta veica pētījumu Kuldīgas vecpilsētas ēku inventarizācija, un, pamatojoties uz tā rezultātiem, tika papildināti Kuldīgas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Lai saglabātu pilsētas tēla daudzveidīgumu, izdalīts vienpadsmit vēsturisko apbūves zonu. Kuldīdznieki neslēpj, ka joprojām daudz darāmā ir saistībā gan ar mantojuma apsaimniekošanu, gan tēla nešanu pasaulē.
Mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis uzskata, ka Kuldīgai pagaidām pietrūkstot sevis mārketinga, zinātnisku grāmatu par Kuldīgas vēsturiskajām, arhitektoniskajām, mākslinieciskajām un citām vērtībām. «Pēc kāda laika Kuldīga noteikti varētu būt starptautiskajā sarakstā kā viena no Latvijas pērlēm ar emocionālo un kultūrvēsturisko pievienoto vērtību,» teic O. Spārītis.