Priekšnoteikumi: Eiropas Centrālā banka (ECB) panāk, ka Eiropas Savienībā (ES) tiek izveidotas kopīgas garantijas eirozonas banku depozītiem. Grieķijas parlamenta vēlēšanās 17. jūnijā pie varas nonākusī partija apņemas ievērot tā dēvētās troikas - EK, ECB un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) - noteiktos ierobežojumus, tiem arī seko, pamazām valsts izkļūst no ieilgušās finanšu krīzes un eirozonā iestājas relatīva stabilitāte. Līdzīgi noteiktajiem fiskālajiem ierobežojumiem seko arī citas dalībvalstis, kuras nonākušas nopietnu ekonomisku problēmu priekšā, - Kipra, Spānija, Portugāle.
Eirozonas līderi apņemas ievērot striktus fiskālās disciplīnas pasākumus - visas valstis ratificē fiskālās disciplīnas līgumu, kas stājas spēkā 2013. gada janvārī. Pamazām notiek pievienošanās Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM). ES dalībvalstis vienojas par banku savienību, dziļāku fiskālo integrāciju, tādā veidā ļaujot dalībvalstīm apvienot finansējumu, kas nacionālo garantiju fondos pieejams visās 27 ES valstīs un ir efektīvi lietojams, lai novērstu iespējamu banku krīzi.
PricewaterhouseCoopers prognozē, ka šajā scenārijā īpaša loma būs ECB, kura apņemsies uzpirkt īstermiņa un ilgtermiņa ārējos parādus, lai nodrošinātu tirgus likviditāti, ECB kļūst par galveno kreditoru eirozonas valstīm.
Lai glābtu parādos ieslīgušos kaimiņus, ES valstis apņemas iemaksāt konkrētas summas Eiropas Finanšu stabilitātes mehānismā, kuru vēlāk aizstāj ESM, nauda paredzēta, lai stabilizētu reģionu un nepieciešamības gadījumā būtu iespējams glābt parādos iestigušās valstis.
EK vienojas, ka palīdzība tiks sniegta visām finansiālajās problēmās iestigušajām valstīm, SVF piedalās vairāk kā konsultants, nevis aizdevējs. Finansiālās stimulēšanas rezultātā eiro atgūst iepriekšējo kursu pret ASV dolāru, eirozonas ekonomika pieaug.
Šī scenārija gadījumā ekonomiskā situācija ES atgriežas stabilajā līmenī, kas tieši ietekmē arī Latviju - Latvijā turpinās ekonomikas izaugsme, pieaug iekšējais patēriņš un eksports.