Savējais. Sabiedrības aizspriedumu un agresīvās attieksmes dēļ es pārbraucu uz dzīvi Rietumos. Lielākai daļai latviešu savs tautietis gejs ir vislielākais ienaidnieks. Visagresīvākie un skaitliski visvairāk komentāru ir pie rakstiem par gejiem.
ee. Attiecības veidot var arī te. Zinu cilvēkus, kuri dzīvo kopā (viendzimuma) un neskraida pa ielām, izaicinoši aurodami - aizliedziet! Abu pušu interesēm jābūt līdzsvarā - gan homoseksuālu, gan to, kuri nevēlas to visu balagānu skatīties.
uz ee. Var arī te? Un, kā ar ikdienišķām lietām, ko tomēr nevar, piemēram, nopirkt partnerim savā darbā piedāvāto veselības apdrošināšanas polisi ģimenes locekļiem, saņemt brīvdienu, ja bērns saslimis, saņemt nodokļu atvieglojumus un tā joprojām. Piedalīties darba sporta spēlēs ar visu ģimeni, doties uz radinieku bērēm kopā... Tās mazās, ikdienišķās lietas, ko heteroseksuāli pāri pieņem kā pašsaprotamu, bet kas tiek uzskatīta par homoseksuālo pāru vēlmi izrādīties vai panākt sev nez kādas īpašas tiesības.
Nu ja. Man absolūti nav saprotama tā vārīšanās aklajā naidā. Ja pēc trim gadiem gribēšu noskatīties gājienu, tad aiziešu, ja nevēlēšos vai nebūs laika, neiešu. Kāda problēma.
Interesents. Ja nu vienīgi trīs gadu laikā paspēj mainīt Satversmi, kur definē, ka jebkādas pulcēšanās un gājieni ir aizliegti, vai arī nosaka, kādas cilvēku kategorijas var iet gājienos un kādas ne. Tas nu būtu galīgs absurds, pēc kura Latvijai vairāk nebūtu vietas ne Eiropas Savienībā, ne pasaules sabiedrībā kopumā.
Manas domas. Man neinteresē orientācija, uzskatu, ka katrs ir tiesīgs izvēlēties, ar ko veidot kopdzīvi. Vai nav tā, ka daudzi homoseksuāli cilvēki, kuriem liegtas cilvēktiesības, strādā un maksā lielus nodokļus, lai valsts varētu maksāt pabalstus tiem, kuri rupji apsaukājas portālos. Rezultāts būs tāds, ka daudz labu cilvēku aizbrauks un savu darbu ieguldīs turienes iedzīvotāju labā.