Treškārt, pēc dzelzs priekškara krišanas šī Eiropas daļa atklājās pilnīgi citādi, nekā pārējā Eiropā bija iztēlota. Tas, ka grāmata ir tulkota, ir mans apzināts darbs. Es grāmatu sāku rakstīt ar domu, ka to tulkos franču valodā. Darbs gāja paralēli. Es rakstīju pa nodaļām, un, kad grāmata bija pabeigta, tulkotāja atpalika tikai pa divām nodaļām. Un tomēr gandrīz gadu prasīja atrast izdevēju relatīvi maz zināmas valsts autora darbam. Franču valoda pavēra ceļu Eiropā. Tagad rēķini jau ir sajukuši, bet, šķiet, publicēti vienpadsmit tulkojumi. Trīs pašlaik atrodas redakcijā, tikko noslēdzu līgumu par tulkojumu turku valodā.
Sandra Kalniete
Nora Ikstena
Man pašai ir ļoti patīkama ziņa - Guernica izdos manu stāstu krājumu. Izdevējs atbrauca uz Prozas lasījumiem, izlasīja stāsta tulkojumu, paņēma visu manuskriptu. Pirmajā manā tulkojumā - Dzīves svinēšanā - liela loma bija manam izdevējam Atēnā, kuram bija svarīgi, lai grāmata iznāk Dānijā. Taču faktiski veiksmes stāsti veidojas uz Literatūras centra neredzamo, bet neatsveramo darbu pamata. Tie ir Jāņa Ogas izveidotie, uzturētie kontakti. Lielu darbu veic Ventspils tulkotāju māja. Literatūrai ir visgrūtākais ceļš līdz lielām izdevniecībām pasaulē, jo tas ir tulkojuma jautājums. Fakts, ka mūsu autori daudz izdoti Zviedrijā, ir izcilā tulkotāja Jura Kronberga nopelns. Margita Gailīte mums atver anglisko pasauli. Interese ir. Par to liecina mūsu darbi prestižās literatūras izlasēs. Bez Austrumeiropas dzīves pieredzes jau Eiropas literatūras skats nav pilns, bet autoram ir jāsatiek savs izdevējs angļu vai vācu valodā. Un savs tulkotājs.
Inga Ābele
Pirmkārt, piesaista pats teksts. Otrkārt, tekstam līdz tulkotājam kaut kā jānonāk. Un te ir arī, treškārt, mūsu teksti nav slikti, bet tiem nonākt pie tulkotājiem ir gandrīz neiespējami. Rakstniekiem nav laika komunicēt ar izdevniecībām, bet literāro aģentu nav. Franči, piemēram, interesējušies par manu romānu Paisums, bet man nav bijis laika atbildēt. Tāpēc cilvēki, kuri daudz strādā ar tekstiem, ir zelta vērti. Raupam dzejoļu krājums nupat iznāca no viena dzejoļa tulkojuma, kas bija aizsūtīts izdevniecībai. Kas piesaista? Acīmredzot dzīves realitāte. Latvija gan nav tik eksotiska kā zemes ap ekvatoru, bet caur valodu zemi var just. Taču šobrīd tas notiek nejauši, personisko kontaktu dēļ.
Knuts Skujenieks
Īstenībā jau vajadzētu prasīt nevis man, bet cilvēkiem, kuri mani tulkojuši, interesējušies. Pašam sevi raksturot ir nepateicīgs uzdevums. Viens moments, bet domāju, ka ne galvenais, ir mana biogrāfija. Protams, jautājums ir, ko es no tās biogrāfijas esmu iznesis. Atšķirībā no citiem autoriem es absolūti nenodarbojos ar pašreklāmu. Tulkošana ir ārzemnieku iniciatīva, es pats tur neko neesmu darījis. Kā esmu rakstījis, tā rakstu, un acīmredzot tas cilvēkus kaut kā piesaista. Lielākoties tie ir latviešu valodas pratēji. Tikai nedaudzi tulkojumi ir tapuši caur starpvalodām.