Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Bez nosaukuma

Doma, ka ar integrācijas jautājumiem būs saistīta Kultūras ministrija, ir pareiza. Ja dažādu tautību cilvēkus kas var vienot, tad tā ir kultūra. Šai apzīmējumā jāiekļauj ne tikai tradicionālās vērtības, jo, piemēram, Jaunais Rīgas teātris jau apvieno dažādu tautību cilvēkus. Godīgi sakot, krieviski runājošo pilnīga asimilācija nav iespējama.

Krievija ir kaimiņos, populārā kultūra ir viegli pieejama. Varētu Kultūras ministrijai ieteikt šos procesus virzīt - vest uz šejieni interesantu krievu kino, teātri, nevis populāro, bet nopietno kultūru. Tādas lietas var vienot cilvēkus, dodot sajūtu, ka viņi ir vienā pusē. Integrācijas jautājums pēdējā laikā vispār bija pazudis no sabiedrības uzmanības loka. Svarīgi, kādu saturu sevī ietver šis jēdziens. Ja jēdzienu piepilda ar kultūru, tas var būt labi. Līdz šim integrācija bija vērsta vairāk uz valodu, bet tas ir tikai funkcionālais līmenis. Nav bijis runas par iekšējo piederību, kas ir ļoti svarīga, jo bez tās vienotu nāciju nevar izveidot. Cilvēki te dzīvo, saprot latviešu valodu, bet pa ielu braukā mašīnā ar krievu karodziņu. Tas nav normāli. Tas, ka mums ir tikai miljons iedzīvotāju un tie paši sadalīti, valstij par labu nenāk.

Sergejs Timofejevs, dzejnieks

Matiass Knolls, tulkotājs

Zīmīgi (jeb ciniski), ka šis jautājums tiek cilāts momentā, kad «cilvēkresurss» - nevis Cilvēks! - Latvijas tautsaimniecībai šķiet vajadzīgs. Taču integrēt sabiedrību, lai būtu bagātība no «svešo» pienesuma, caur dialogu? Nekā. Tikai nodokļu bilances un pensijas kases tukšuma dēļ. Integrācija nenotiek ne caur likumu, ne caur vienu kopīgo valodu (kopīgā valoda - proti, latvju! - ir nediskutējams nosacījums sabiedrības integrācijai). Integrācija ir atvērtība - interese par otru, ziņkārība, vēlme mācīties vienam no otra. Tā ir dzīves kultūra, kas, šķiet, jo vairāk ziemeļos, ir jo noslēgtāka. Mans dzejoļu krājums 5 9 7 - mīlas apmātības vārsmas, kas sacerēts (nevis tulkots!) latvju (nevis latviešu, tas ir, tikai latviešiem piederīgā) valodā, Latvijas bibliotēkās un grāmatnīcās nav atrodams dzejas nodaļā starp Noras Kalnas un Jura Kronberga, bet gan kaut kur malā pie «ārzemniekiem». Šāds fakts ir mēraukla sabiedrības integrācijas gatavībai - nerunājot par to, vai pienāks tādi laiki, kad visi pasaules dzejnieki latviešu grāmatplauktos atrodami vienkop, nevis nodalīti pēc valodas, tautības, politiskiem uzskatiem, seksuālas orientācijas, šķiras vai citiem šķietami «šķirošiem» parametriem. Latviešu tauta ir daļa no Latvijas nācijas, kas savā krāšņajā dažādībā sastāv no mums visiem, kuri vēlas un spēj izpausties latvju valodā.

Janīna Kursīte, folkloriste

Domāju, tas, ka ar integrāciju nodarbojas Kultūras ministrija, ir loģiski, jo saglabāt savējo un apgūt cita patību vislabāk var caur kultūru. KM tas būs jāveic sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, arī Tieslietu ministriju, bet tās ir detaļas. Integrācija ietver divas puses: pasākumu kompleksu virsuzdevumam - visu Latvijā dzīvojošo tautu latviskuma, precīzāk, latvijiskuma (Raiņa veidots termins), mērķtiecīgai kopšanai, no vienas puses, un savas igauniskās, lietuviskās, ukrainiskās vai citas patības saglabāšanai, no otras puses. Man būtu nepieņemami, ka mēs, latvieši, par varēm censtos panākt, lai ukrainis, krievs vai lietuvietis aizmirst, kas viņš ir, no kurienes nāk viņa senči. Labs sabiedrības integrācijas piemērs ir, vismaz bija, ASV, kur angļu valoda, pieņemtā publiskā sadzīves kultūra ir tas nepieciešamais minimums, kas jāzina katram pilsonim. Bet vienlaikus, kopš Otrā pasaules kara beigām ASV dzīvojot emigrācijā, latviešiem un citu tautu pārstāvjiem bija iespēja saglabāt savu valodu, paražas, kultūru.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?