IT joma ir pārāk dinamiska un plaša, lai pēc studijām to pārzinātu pilnībā, tāpēc augstskolas uzdevums ir radīt studentā izpratni par pamatlietām, attīstīt erudīciju un loģisko domāšanu. Tomēr darba tirgū ar to vien būs par maz - šajā nozarē pašam jāseko līdzi jaunākajām tendencēm un daudz kas jāapgūst pašmācībā, uzsver Guntis Urtāns, Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētāja vietnieks. «Vidēji Latvijas studentu sagatavotībai piecu punktu skalā es liktu trīs - apmierinoši, bet ne izcili. Vieta izaugsmei ir gan studiju programmās, gan studentu attieksmē.» Viņš tomēr norāda, ka jauno sniegums atšķiras gan vienas, gan dažādu augstskolu griezumā.
Spriest par izglītības kvalitāti, vadoties tikai pēc augstskolas nosaukuma, darba devēji vairās, sakot, ka skolas reputācijai ir vien neliela nozīme un ļoti daudz kas atkarīgs no paša studenta. Ir gan priekšstats, ka, ja 3.kursā IT students vēl nav strādājis, tad ar zināšanu līmeni kaut kas nav kārtībā, atzīst Latvijas IT klastera izpilddirektore Lilita Sparāne. To, ka IT darbinieku atlasē izšķiroša ir nevis CV ierakstītā augstskola, bet gan spēja tikt galā ar praktiskiem pārbaudes uzdevumiem, norāda arī CV-Online Latvia Personāla atlases grupas vadītāja Ilze Gricius.
Darba devēji kopumā kā galvas tiesu pārākus tomēr vērtē LU absolventus - viņiem ir visplašākās un visdziļākās zināšanas un arī praktiskās iemaņas. «Viņus var uzreiz likt pie darba,» saka a/s Itella Information valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns. Augstu kotējas arī Transporta un sakaru institūta beidzēji un RTU absolventi, lai gan pēdējiem zināšanas esot plašas, taču reizēm pietrūkstot dziļuma un mākas apgūto pielietot praksē. Arī reģionālo augstskolu sniegtās IT izglītības kvalitāte nav sliktāka kā galvaspilsētā, un uz šiem absolventiem labprāt raugās darba devēji attiecīgajos reģionos.
Par jauno speciālistu ambīcijām darba devēji ir vienisprātis - krīzes iespaidā un, pieaugot konkurencei, notikusi atgriešanās realitātē. Daudziem jauniešiem IT joma gan joprojām asociējas ar augstajām tehnoloģijām un inovācijām, kaut liela daļa uzņēmumu ar «augsto mākslu» nenodarbojas. Būtu labi, ja augstskolās šī plaisa starp cerēto un reālo tiktu samazināta, tajā pašā laikā nenokaujot radošo garu, uzskata A.Greitāns. L.Sparāne augstskolām iesaka IT un datorzinātņu studijās mācīt arī uzņēmējdarbības pamatus, komunikācijas un sevis prezentēšanas prasmes, kā arī svešvalodas. «Ne jau visi IT studiju beidzēji tikai programmē, galvu noliekuši. Daudzi grib un var kļūt par projektu, nodaļu vadītājiem,» viņa saka. No IT uzņēmumiem L.Sparānei arī nācies dzirdēt, ka jaunajiem speciālistiem trūkst elementāru latviešu valodas un gramatikas zināšanu, prasmes runāt un klausīties un ka daudzi neseko līdzi notikumiem nozarē, kurā paši grib strādāt. Tas neder. G.Urtāns norāda, ka šādu nepiedodami vienaldzīgu jauniešu netrūkst arī citās jomās. Izvēloties augstskolu, kur studēt IT un datorzinātnes, vissvarīgākais, viņaprāt, tomēr ir pasniedzēji. «Iesaku papētīt, ko viņi paveikuši, ko par viņiem saka studenti.»
IT un datorzinātņu studijās ir salīdzinoši daudz budžeta vietu, tāpēc studenti par iespēju mācīties tikpat kā nekonkurē, taču augstskolas par studentiem - gan. Ieskatieties, kā šīs nozares studijas vērtē pašas augstskolas un studējošie! Līdzīgu apkopojumu piedāvāsim arī par citām jomām nākamajās Karjeras Dienās.