Ierobežojumu definēšanu uz veselības apdrošināšanu izjuta visi Latvijas apdrošināšanas tirgus dalībnieki, kas nespēja vairs nodrošināt plašu veselības polišu segumu par tik zemām limitētām izmaksām. Tāpēc, vērtējot pēdējo gadu iepirkumu izvirzītās prasības, redzam, ka no apdrošinātājiem prasa tik lielu un pilnīgu pakalpojumu klāstu, ko par atvēlētajiem 213,43 eiro nodrošināt nav iespējams.
Sastādot iepirkumu, jāsaprot, ka iepirkumā iespējams iekļaut visus vēlamos medicīniskos pakalpojumus un papildprogrammas tikai tad, ja nav fiksēti minimālie polišu cenu griesti. Savukārt pašlaik izveidojusies situācija, ka valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi prasa visu iespējamo apdrošināšanas segumu pie iepirkuma noteiktās polises cenas. Jābūt atbilstībai starp kvalitāti jeb polises segumu, ko apdrošināšanas ņēmējs grib panākt, iegādājoties polisi saviem darbiniekiem, - un summu, kādu viņš par to gatavs tērēt. Ar pašreizējiem medicīnas pakalpojumu izcenojumiem 213,43 eiro nav iespējams iekļaut 100% apmaksas programmu, kurā iekļautas papildu programmas: maksas stacionāra palīdzība ar lieliem apmaksas limitiem, zobārstniecība, medikamenti, sports. Tāpēc apdrošinātājiem nav saprotami konkursa nosacījumi, kad dažas pašvaldības izsludina konkursu ar prasību iekļaut polisē maksas ambulatoros pakalpojumus, maksas stacionāro palīdzību, ambulatoro rehabilitāciju un iekļauties budžetā 85 eiro apmērā vienam cilvēkam. Ar atvēlēto budžetu var piedāvāt polises segumu ar pacienta iemaksām un obligāto veselības pārbaudi, ņemot vērā pašreizējo pakalpojumu cenu prognozēto inflāciju medicīniskiem pakalpojumiem.
Neapšaubāmi problēmas pamatā ir iepirkuma izveides process, jo ļoti bieži, gatavojot iepirkumu, nav veikts tirgus monitorings. Vērtējot tehnisko specifikāciju vairākos konkursos, jāsecina - to sastādīšanā nav piesaistīti speciālisti, kuri orientētos nozarē, tās sniegtajos pakalpojumos un pakalpojumu izmaksās. Esam arī novērojuši tendenci, ka liela daļa iepirkumu nav izstrādāti atbilstoši konkrētās iestādes vai to darbinieku vajadzībām - to izveidē izmantotas citos iepirkumos definētās prasības. Domāju, ka iestādes darbiniekiem nepieciešamas konsultācijas ar apdrošināšanas kompānijas pārstāvjiem vai Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvjiem veselības apdrošināšanas iepirkuma sagatavošanai, lai pareizi noteiktu pakalpojumu grozu jeb polises segumu definētā budžeta apjomam.
Līdz ar situācijas neizpratni veidojas otra problēma - virkne neizprotamu prasību, ko valsts un pašvaldību iestādes iekļauj savos iepirkumos.
Trešā problēma ir tādi iepirkumi, kuru tehniskā specifikācija izstrādāta tā, lai to varētu realizēt konkrēta apdrošināšanas sabiedrība, iekļaujot noteiktas prasības un vērtēšanas kritērijus.
Aa/s Gjensidige Baltic Personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja