Šogad ekonomikai būs gan iespējas un apstākļi turpināt augt uz iekšējā patēriņa rēķina. To nodrošinās pirktspējas tālāks kāpums. Patērētāju aktivitāte ir pozitīva, un uzlabojas arī finansiālā stāvokļa pašnovērtējums. Eksportam ir izredzes pieaugt, tomēr sasniegumi būs svārstīgi, ko koriģēs tranzīta plūsmas un ražas apjomi. Novērosim izmaiņas eksporta tirgu ģeogrāfijā, jo daļa uzņēmēju iekaros jaunus tirgus. Tas notiks gan plānveidīgas darbības, gan situācijas pasliktināšanās dēļ esošajos tirgos.
Līdz ar Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamību uzņēmēji varētu kļūt nedaudz aktīvāki investīciju plānu īstenošanā. Ilgtermiņa attīstības interesēs, ieguldījumi attīstībā un tālāks uzsvars uz eksportu būs vitāli svarīgs. Tas veidos pamatu patēriņam, uz kura pleciem ilgstoši noturēt ekonomiskās aktivitātes kāpumu nav iespējams. Šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze ir 2,7%. Tomēr problēmu mērogs Krievijas ekonomikā turpina milzt un mest ēnu arī uz Latvijas izredzēm. Arī ambiciozie plāni eirozonas ekonomikas iekustināšanai vēl ir tikai nodomu līmenī. Tas viss liek piezemēti vērtēt iespējamo attīstību, un negatīvu pavērsienu iespējas jāvērtē augstāk kā pozitīvo. Krievijas un ar to saistīto tirgu problēmas sakņojas ne tikai ekonomiskajos, bet dziļākos politiskajos faktoros. Liela nozīme būs tam, cik aktīvi rīkosies valdība - šajā situācijā ārkārtīgi svarīgi būs turpināt strukturālās reformas, tajā skaitā atrast risinājumus, kas noņemtu šķēršļus aktīvākai kreditēšanai.
Inflācija šogad būs tikai nedaudz augstāka kā 2014. gadā, attiecīgi - 1,2%. Straujas inflācijas riski ir ārkārtīgi zemi. Nelielu inflācijas pieaugumu virzīs algu un citu izmaksu kāpums un patēriņa aktivitāte. Lielākais inflācijas lēciens būs elektroenerģijas cenu pieauguma rezultātā. Cenu svārstības būs saistītas ar sezonāliem faktoriem, kas aktualizēsies līdz ar prognozēm par jaunās ražas apjomiem.
Vērtējot darba tirgus attīstību, jāņem vērā makroekonomisko perspektīvu vājināšanās. Bezdarbs ruks, bet neizteiksmīgi. Pieprasījums pēc speciālistiem saglabāsies, jo īpaši pēc tiem, kas sniedz pievienoto vērtību. Dažās sfērās būs pieprasījums arī pēc vienkārša darba darītājiem. Sagaidāms, ka nodarbinātības pieaugums izteiktāks būs tirdzniecībā un pakalpojumu sfērā. Tikmēr bezdarbs būs izteikta reģionāla problēma. To pastiprinās situācija Krievijā, un dažos apvidos bezdarbs pieaugs. Darba devējiem arvien biežāk nāksies saskarties ar darbaspēka novecošanu.
Pašreizējais algu kāpums Latvijā uz citu ES valstu fona ir straujš, tomēr tas nav tik visaptverošs un nozīmīgs, lai atbilstu iedzīvotāju gaidām. Spiediens palielināt algas nezudīs, jo īpaši valsts iestāžu darbiniekiem. Gaidāms, ka algu izmaiņas dažādās nozarēs būs visai atšķirīgas.
*SEB bankas ekonomists