Jānis Šmēdiņš
Droši vien cerējāt sākt turnīru ar pārliecinošāku uzvaru?
Kā lai to ņem. Ja būtu bijis cits pretinieks, noteikti būtu gribējuši uzvarēt pārliecinošāk. Šoreiz mums jādomā, kā abām komandām tikt ārā no grupas. Tāpēc arī bija trīs seti.
Kopīgās intereses svarīgākas?
Jā, jo mēs tomēr esam viena komanda. Ja atstātu viņus divos setos uz desmit punktiem, tad noraktu viņu iespēju tikt ārā no grupas. Nē, centāmies spēlēt savā līmenī. Īsti gan neizdevās. Kopumā labi, ka tā bija pirmā spēle. Gan mums, gan viņiem bija iespēja iespēlēties. Pretiniekus redzējām uz blakus laukuma. Rīt [trešdien] ies vaļā pa nopietnam.
Kas beigās izšķīra pārsvaru jūsu labā?
Jau no otrā seta beigām mums labāk sāka izdoties spēle blokā un aizsardzībā. Tas arī viņus salauza. Zinājām, ka varam viņus vinnēt, tikai bija jābūt pacietīgiem un jāgaida viņu kļūdas. Viņiem vienmēr pret jebkuriem pretiniekiem pirmais sets ir ļoti labs, bet pēc tam sākas tās kļūdiņas. Mēs gaidījām.
Servē daudz kļūdījies, siti tīklā...
Jānotestē laukums. Rīt jau būs nopietnāk. Pirmdien bija tikai pusstundu ilgs treniņš, vairāk laika nebija. Tāpēc šodien spēles laikā pamēģinājām uzservēt stiprāk, ne tik stipri planējošās.
Kādas likās smiltis?
Tās bija labas. Pietiekami dziļas, bet nav betons.
Vai vēl jūtamas sekas pēc Saulkrastu turnīra, kur bija daudz spēļu uz smagām smiltīm?
Tās jau nebija smiltis, bet kartupeļu lauks. Kā betons. Tāpēc arī tur negājām par katru cenu pēc katras bumbas. Centāmies pēc iespējas mazāk krist. Šie tomēr ir svarīgākie mači sezonā. Saulkrastos centāmies skatītājiem parādīt to aptuveno mūsu spēli, bet baigi neriskējām. Tāpat jau ir nobrāzti elkoņi un citi sīkumi.