Jānis Lagzdiņš
Ar Tautas partijas iesaistīšanu apvienībā Par labu Latviju! tā sevi asociēja ar atbildību par krīzi valstī, bet Vienotība sevi vēlētājiem reprezentēja kā politisko spēku, kas labo šīs kļūdas. PLL un tās līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers pazaudēja savu agrāko gadu pragmatismu. Šo partiju vēlētājs piedod tām blēdības, bet prasa rezultātus un darbus, kurus PLL nevarēja parādīt. Tā bija nevis rīcības partija, pie kādas bija pieradis vēlētājs, bet gāja ar tukšiem lozungiem un vienīgā strādātāja - Valda Dombrovska - kritiku.
Dzintars Ābiķis
(TP dibinātājs, kuru izslēdza no partijas par atbalstu Valda Dombrovska valdībai nodokļu jautājumā, viņš nobalsoja pretēji TP viedoklim)
Jau pirms trim gadiem teicu, ka Aigaram Kalvītim vajadzēja atkāpties, kad sākās sabiedrības neapmierinātība ar viņa darbību. Viņš bija jānomaina partijas vadībā nevis ar Mareku Segliņu, kurš tika uzskatīts par Andra Šķēles cilvēku, bet gan ar kādu jauna tipa līderi no reģiona vai jaunās politiķu paaudzes. Es arī pirmais pateicu, ka Andris Šķēle nedrīkst atgriezties, jo ir izmantojis valsti savās biznesa interesēs, tāpēc atjaunot tautas uzticību būs grūti.
Gundars Bērziņš
(TP dibinātājs, viens no ilggadējiem partijas stratēģijas izstrādātājiem. Šogad nepārreģistrējās partijā)
Apvienības Par labu Latviju! rezultāts ir neveiksmīgs. Tā varēja tiekties uz vismaz 12-15 vietām parlamentā. Neviens no līderiem, izņemot Aināru Šleseru, neattaisnoja uz viņiem liktās cerības, ja vislielākais atbalsts ir Latgales reģiona pārstāvei Ritai Strodei. Apvienība Visu Latvijai! - TB/LNNK kā apvienība nāca ar svaigu piedāvājumu, turpretim apvienībai Par labu Latviju! kā veidojumam tāda nebija. Ainārs Šlesers centās, un viņš savu izdarīja, bet tā māžošanās ar premjera kandidāta neatklāšanu, to nosaucot tik vēlu, arī bija kļūda.
Aigars Kalvītis
(TP bijušais priekšsēdētājs un bijušais premjers, kurš vēl ir partijas biedrs)
Gaidīju labāku rezultātu - no 12 līdz 15 vietām -, ņemot vērā apvienības un kampaņas jaudu. Palikšana ar astoņām vietām ir neveiksme. Politikā ir svarīgs piedāvājums, bet starts vēlēšanās reducējās uz personībām un pietrūka satura. «Cieti. Es būšu premjers» - tā forma nebija pietiekama, lai uzrunātu vēlētājus un pārliecinātu viņus nobalsot. Taču satura nebija ne tikai šai apvienībai. Tā šajās vēlēšanās vispār nebija. Tas arī tiesa, ka sabiedrība neuzticas tiem, kas ilgi bijuši pie varas.