Latvijas kontingenta komandieris pulkvedis Dzintars Roga intervijā Dienai stāstīja, ka «parasto afgāņu vairākums», sevišķi dzīvojošie virzienā no valsts vidienes uz ziemeļiem, O. bin Ladena nāvi nav sāpīgi izjutuši. Ir pagājis mēnesis kopš amerikāņu operācijas Pakistānā, tādēļ iespējams izdarīt zināmus secinājumus par jauno situāciju. Sarunā ar Dienu līdzīgi izteicās arī Latvijas bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube. Viņš norādīja uz to, ka O. bin Ladena slēpšanās kaimiņvalstī Pakistānā, kur viņš arī ticis nogalināts, liecinot par viņa ne pārāk augsto popularitāti Afganistānā.
Misija veiksmīga
Tomēr arī latviešu karavīru darbības zonā situācija nav vienkārša. Katram, kas izbrauc no bāzes, uzliek galvā bruņuķiveri, uzvelk bruņuvesti un pielādē ieroci, ik mirkli jābūt gatavam rīkoties pēkšņa incidenta, sprādziena vai uzbrukuma apstākļos. Tādā emocionālā stāvoklī jau gandrīz pusgadu Afganistānas ziemeļrietumos pavadījis latviešu novērotāju izlūku vienības komandieris kapteinis Armands Rutkis. Viņš gan, tāpat kā vairākums karavīru, par nogurumu nesūdzas, lai gan ārpus bāzes pavadījis pusi no sešiem mēnešiem.
Uz Dienas jautājumu, ko nozīmē veiksmīga misija, kapteinis atbildēja: «Galvenais, ka visi ir sveiki un veseli. Tas nozīmē, ka esam veiksmīgi tikuši galā ar saviem uzdevumiem. Spējām arī prasmīgi sadarboties ar citu valstu vienībām un afgāņu drošības spēkiem.»
Informācija noplūst
Beidzamā operācija, kurā piedalījās kapteiņa A. Rutka divdesmit vīru lielā vienība, ilgusi deviņas dienas. Viss norisinājies vairāk nekā piecdesmit kilometru attālumā no Meimanes bāzes, kur izvietoti latviešu karavīri. Darbojušies Šīrīntagābas un Doulatābādas rajonos. Operācijā piedalījušies visai apjomīgi spēki. Norvēģi, latviešu vienība un afgāņu spēki - policija un armija. Devušies no viena ciema uz otru, bet informācijas noplūdes dēļ tā saucamos sliktos zēnus (nemiernieki) tur nav notvēruši. Vien pārmeklējuši viņu mājas, veikuši pārrunas ar viņu radiniekiem un citiem ciema iedzīvotājiem.
«Es pats piedalījos šajās sarunās. Apspriedām situāciju, sadarbību ar oficiālās varas pārstāvjiem. Jāteic, ka vietējie iedzīvotāji izturējās visai rezervēti. Viņi taču labi zina, ka tās lietas, par ko mēs runājām, pēc tam reti kad tiek īstenotas. Mēs aizejam, neviens nepaliek pie viņiem, un tad atgriežas «sliktie zēni»,» stāstīja kapteinis.
Savukārt kontingenta komandieris D. Roga, apspriežot šo operāciju, norādīja uz koalīcijas spēku ierobežoto daudzumu, kas neļaujot izvietot savus spēkus vēl lielākā skaitā apdzīvoto vietu. «Visur nevaram palikt, bet tur vajadzētu izvietoties vietējai policijai un armijai. Un vēl kāda būtiska lieta - ir pilnīgi skaidrs, ka lielas problēmas rada korupcija. Ir tādi, kas darbojas koruptīvi divos virzienos - it kā sadarbojas ar koalīciju, bet vienlaikus arī ar nemierniekiem - pārdod viņiem informāciju,» teica pulkvedis.
Arī ārste kapteine Renāte Posele ir gandarīta par šo misiju, no kuras kopā ar citiem vairāk nekā 140 karavīriem un virsniekiem atgriezīsies dzimtenē 15. jūnijā. Labu pieredzi devis kopīgais darbs ar amerikāņu (paši pieredzējušākie kara mediķi), norvēģu un maķedoniešu militārajiem mediķiem. Aizvadītajos piecarpus mēnešos šo mediķu aprūpē Meimanes bāzes nelielajā hospitālī pavisam nogādāti 111 ievainotie - gandrīz visi vietējo drošības spēku pārstāvji. Pēc kapteines R. Poseles teiktā, pēdējā mēnesī redzams neliels cietušo pieaugums. Tas, uzskata pulkvedis D. Roga, liecinot par «darbaroku» atbrīvošanos pēc sējas darbiem, kas tagad ķērušās pie kalašņikoviem.
Žēl afgāņu
Maijā hospitālī nogādāti 27 afgāņu policisti, karavīri un zemessargi, kas tikuši ievainoti kaujās ar nemierniekiem.
«Nu jau pirms kāda laika atveda divus jaunus puišus, kas ar motociklu bija uzbraukuši uz mīnas. Parasti mierīgie iedzīvotāji. Bija smagi uz viņiem noraudzīties. Nopietni ievainojumi, diemžēl arī amputācijas. Inteliģenti puiši, tādi, kas runā angliski. Skaties uz viņiem, un pārņem milzīgs žēlums. Runājām par viņu zemes likteņiem. Viens stāstīja par savu māti, kas esot teikusi, ka Afganistānā nekad nebūšot miera. Tā patiesi ir traģēdija,» stāstīja kapteine R. Posele.